Līdz 1.jūnijam Valsts ieņēmumu dienests cer sagaidīt aptuveni 120 tūkstošus «nulles deklarāciju», bet pagaidām iesniegti tikai 20 tūkstoši
Ātri izlasot deklarācijas anketu, šķiet – nav nekā sarežģīta, tikai jāatceras, kas bija īpašumā pērnā gada 31.decembrī, un jāaizpilda 14 ailītes. Iedziļinoties likumu normās, uzdevums tomēr kļūst sarežģītāks. Nav skaidrs, kā rīkoties mantotu, ģimenei kopīgi piederošu antikvāru un mākslas vērtību gadījumā, ko darīt, ja esi apjomīga kredīta galvotājs, ja tev pieder ekskluzīvi mājdzīvnieki vai ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu uzrādītājakcijas.
Skaidru atbilžu trūkums uz šiem jautājumiem, kā arī fakts, ka mantiskā stāvokļa deklārācijas nebūs jāiesniedz ik gadu, būtiski samazina iespēju valsts institūcijām izmantot deklarāciju datus, lai atklātu lielus privātpersonu ienākumus, par kuriem nav samaksāti nodokļi. Bet tieši tāds bija «nulles deklarāciju» mērķis – ierobežot pelēko ekonomiku.
Āķīgie kredīti
Deklarācijas jāiesniedz visiem, kuru parādsaistības vai izsniegtie aizdevumi pērnā gada 31.decembrī bija 10 000 latu vai pārsniedza šo summu. Prasība attiecas gan uz gadījumiem, kad cilvēkam ir vairāki nelieli kredīti, kas, saskaitot kopā, pārsniedz šo summu, gan arī tad, ja ir viens neatmaksāts kredīts par kopējo summu virs 10 tūkstošiem latu. Jebkurā no gadījumiem deklarācijā ir jānorāda pilnīgi visas parādsaistības, kas pārsniedz 1000 latu, piemēram, parāds par komunālajiem maksājumiem, kāds līdz galam nesegts līzinga maksājums, dalītais apdrošināšanas vai nodokļa maksājums. Tieši tāpat visu saistību uzskaitīšana attiecas arī uz izsniegtajiem aizdevumiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.