Grāmata parāda, kā Hitlera un Staļina mijiedarbība veidoja milzīgu katastrofu
Četrpadsmit miljoni. Tik cilvēku divi režīmi – Staļina Padomju Savienība un Hitlera Vācija – mērķtiecīgi nogalināja no 1932. līdz 1945.gadam ierobežotā teritorijā starp Maskavu un Berlīni: Rietumkrievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Polijā, Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
Šajā teritorijā nomira 3,3 miljoni Staļina apzināti izraisītajā badā Ukrainā no 1932. līdz 1933.gadam. Un 300 000 poļu un ukraiņu, gandrīz puse no Staļina lielo tīrīšanu upuriem 1937. un 1938.gadā. Un 200 000, lielākoties poļu, kurus vācu un padomju spēki nogalināja pēc Polijas okupācijas 1939.gadā. Un 4,2 miljoni, pārsvarā krievu, baltkrievu un ukraiņu, kurus Vācijas okupācijas spēki nomērdēja badā no 1941. līdz 1944.gadam, to skaitā vairāk nekā trīs miljonus padomju kara gūstekņu. Un 5,4 miljoni ebreju, kuri tika nošauti vai nogalināti gāzes kamerās, lai tiktu izpildīta Hitlera 1941.gada decembrī izteiktā apņemšanās: «Ir sācies pasaules karš, un ebreju likvidēšanai ir jābūt tā neizbēgamajam rezultātam.» Un 700 000, pārsvarā baltkrievu un poļu, kurus vācieši nošāvā Baltkrievijā un Polijā, «atriebjot» partizānu uzbrukumus.
Amerikāņu vēsturnieks, Jeila Universitātes profesors Timotijs Snaiders ir uzrakstījis grāmatu Asinszemes (Bloodlands), kurā šie šaušalīgie, prātam neaptveramie skaitļi tiek salikti kopā, un uzdevis jautājumu: kāpēc šajā ierobežotajā teritorijā tika noslepkatoti 80% abu noziedzīgo režīmu mērķtiecīgās nogalināšanas upuru? Vai šo noziegumu briesmīgais apjoms ir saistīts ar faktu, ka tieši asinszemēs šie divi režīmi gan sadarbojās, gan cīnījās?
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.