Zilumi un ārzonas

Pasaules preses brīvības dienā 3.maijā vērienīgas UNESCO konferences dalībnieki svinēja mediju spēju mainīt sabiedrību. Nav šaubu – ir, ko svinēt, tomēr preses brīvība joprojām daudzviet ir deficīts. Arī daudzās postpadomju valstīs žurnālistiem uzbrūk, reklāma aizplūst pie savējiem, un varai lojāli mediju īpašnieki pārņem lielu tirgus daļu

Skābeklis telpā kļūst par deficītu, temperatūra uzkāpj līdz tropiskam karstumam – televīzijas kameru prožektori, aizvērtie logi un cilvēku daudzums dara savu. Arī darba kārtība ir karsta – forums ar neveiklo nosaukumu Ukrainas Starpresoru darba grupa Atvērtais dialogs vārda brīvības normu un žurnālistu aizsardzības likumdošanas ievērošanas analīzei aprīlī ir sanācis uz septīto sēdi Kijevā. Telpa ir stāvgrūdām pilna, ap garo galdu sēž žurnālisti, sabiedriskie aktīvisti, juristi, Iekšlietu ministrijas un prokuratūras amatpersonas. Mani un citus ārzemniekus var sazīmēt uzreiz – esam bruņojušies ar austiņām, jo sēdē dominē ukraiņu valoda. Vietējā neatkarīgā prese šo forumu uzskata par lielu sasniegumu, teju vienīgo iespēju Ukrainā atklāti runāt par preses brīvību un varbūt pat panākt to, ka tiesībsargājošās iestādes pievērš uzmanību pārkāpumiem. 

Piemēram, sēdes pirmais punkts ir izvērtēt uzbrukumu ICTV žurnālistei. Televīzijas politisko programmu vadītāja Oksana Sokolova lietišķi apraksta incidentu – PR aģentūras darbinieks pielietojis fizisku spēku pret žurnālisti, jo viņam nav patikuši jautājumi, kurus viņa uzdevusi intervējamajai slavenībai. Rezultāts – zilimelni desmit centimetru gari zilumi uz žurnālistes apakšdelma. PR aģentūras direktors Mihailo Jasinskis mierīgi skaidro, ka uzbrucējs žurnālistei «tikai pieskāries» un viņam bija tiesības būt sašutušam par jautājumiem, turklāt žurnāliste esot lietojusi rupjus vārdus, atbildot uz PR speciālista iebildumiem. Balsis pieņemas spēkā, replikas klājas cita citai virsū, diskusijas moderatore – Ukrainas prezidenta preses sekretāre Darja Čepaka – bikli klusē. Līdzīgā režīmā sēde turpinās vēl divas stundas, un tajā tiek apspriestas arī citas lietas – kāda reģionālā laikraksta izdevēja nelikumīgi iesaldētie bankas konti, kāda slepenpolicijas virsnieka uzbrukums televīzijas žurnālistam. 

Klausoties aso vārdu pārmaiņu, rodas aizdomas, ka forums pilda tvaika nolaišanas funkciju, jo darba grupa izveidota ar prezidenta Viktora Janukoviča svētību. Tomēr pozitīvais efekts atsver ķeksīša sajūtu – galu galā, foruma sēdes ir atklātas, presei ir iespēja stāstīt par spiedienu uz žurnālistiem Ukrainā. Un tas ir svarīgi tieši tagad, jo žurnālistu drošību sargājošās organizācijas un neatkarīgie žurnālisti ir novērojuši, ka spiediens arvien pieaug.