Kad 1986.gadā rīdzinieku Ulmaņu ģimenē piedzima dēls, bija sākusies Gorbačova perestroika.
«Ja puiku nesauksi par Kārli, vairs nebūsi mana meita!» šerps esot bijis mazuļa vectētiņš no mammas puses, patriotiskais poļu izcelsmes kārsavietis Eugenijs Pavlovičs. Gaisā vibrēja lielu pārmaiņu nojausma, bet pirmās Latvijas brīvvalsts prezidenta vārda un uzvārda piesaukšana vēl bija slidena tēma.
Vecāki zēnu reģistrēt devās ar pārliecību, ka viņš būs Krišs. Pie dzimtsarakstu nodaļas sliekšņa pēkšņi saprata – tomēr Kārlis! Mamma, kas tolaik bija kompartijas biedre, vēlāk atcerējusies: pasakot kolēģiem Kultūras ministrijā jaundzimušā vārdu, notikušas interesantas lietas. Vieni atplaukuši sirsnīgā smaidā, otri pēkšņi kļuvuši ļoti atturīgi.
Asinsradniecības ar slaveno, pretrunīgi vērtēto vārda un uzvārda brāli šim Kārlim Ulmanim nav. Taču Valsts prezidents bijis krusttēvs viņa vecmāmiņas brālim Jānim Sta-ģim, kura tēvs agronoms Pauls Staģis bijis labs Ulmaņa draugs. Jāņa kristības notikušas Mārtiņa baznīcā – turpat, kur vēlāk kristīts padomjlaikos dzimušais Kārlis Ulmanis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.