«Man nekad nav bijis tik radošs gads. Un tas vēl nav beidzies,» saka Māris Mihelsons (36) pirms Prāta vētras jaunā albuma iznākšanas. Māris pie tā strādājis vairāk nekā citkārt
Atvēris klēpjdatoru, Māris rāda paša uzņemtās bildes. Tās tapušas pērn Amerikā, kad Prāta vētra mēnesi dzīvoja un strādāja Hadsonā, netālu no Ņujorkas. Spocīgā rajonā ar senām un šķībām koka mājām. «Hadsona ir tāda maza, maza Dobele,» pilsētas mērogu lēš Māris. Pirms vairākiem gadiem uz pamesto pilsētu sākuši pārvākties radoši cilvēki: pirkuši šķībās mājas, stutējuši tās. Vispirms ar saturu – kāds izveidojis galeriju, cits antikvariātu. Kanādiešu mūziķis Stīvs arī nopirka māju un bēniņos salika visu vajadzīgo tehniku, lai tad, kad galvā ieskanas dziesma, to var ierakstīt demo variantā. Mājā ik pa laikam apmetas kāds mūziķis, uzkāpj bēniņos un muzicē.
Prāta vētras jaunajam albumam vajadzēja producentu, un jau sen gribējas izbraukt radošā nometnē. «Esot Latvijā, grūti koncentrēties kam vienotam. Vienam bērni jāved uz bērnudārzu, otram jāiet uz dzimšanas dienu, trešajam truba mājā plīsusi,» – tā Māris.
Ceļš līdz Amerikai bija tāds: Prāta vētra, koncertējot Maskavā, iepazinās ar Izraēlā dzimušo un Dienvidāfrikā uzaugušo dziesminieku Yoav un uzaicināja kā iesildītāju savā koncertā Arēnā Rīga 2010.gada decembrī. Tikšanās reizēs viņa menedžeris brits Deivids Fīlds ar sajūsmu stāstīja, ka Amerikā ir tāda pilsēta Hadsona un draugs Stīvs ar māju. «Mums nebija svarīgi, kur albums top, bet gan cilvēki, ar kuriem strādāt,» Māris stāsta, ka nebija mērķis par katru cenu doties uz Ameriku, jo tas tā labi skan. Gribējās strādāt ar Deividu. Kur – vienalga.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.