No 12.maija nedēļas nogalēs lidostas Spilve vēsturiskā ēka būs atvērta apmeklētājiem, ļaujot izpētīt vienu no pēdējām pārmaiņu neskartajām padomju neoklasicisma būvēm Rīgā, kurā kā spogulī redzama tālaika gaume un ideoloģiskie simboli
Spilves lidostu jeb simboliskos padomju Rīgas gaisa vārtus atklāja 1954.gadā. Atbilstoši vēlīnā staļinisma sabiedrisko ēku būvniecības standartiem lidostā bija jāietilpina ne tikai visi tālaika ideoloģiskie simboli un interjerā jārada padomju Latvijas nacionālais piesitiens, bet ēkai bija jābūt arī funkcionālai un ērti lietojamai totalitārā režīma īpašajām vajadzībām. Piemēram, atbildīgajām personām bija jāspēj ērti kontrolēt lidostas pasažierus, bet augstākā ranga padomju funkcionāru atpūtas telpām bija jābūt nodalītām no vienkāršās tautas.
«Telpas interjeram bija jāizstaro prestižs, jārada krāšņuma un bagātības ilūzija, kam mazajā cilvēkā jāiedveš bijība,» tālaika interjeristu domu gājienu raksturo arhitekts Mārtiņš Pīlēns, kurš pētījis padomju arhitektūru un pērn bija viens no tiem, kas par padomju laika arhitektei Martai Staņai veltīto izstādi saņēma Arhitektūras gada balvu. Tieši Mārtiņu ieskicēt iespējamās Spilves pārvērtības un palīdzēt izprast ēkas vēsturisko vērtību lūdzu arī tāpēc, ka viņa biroja radītā vīzija, kā rekonstruēt Valsts prezidenta kabinetu, pērn tika atzīta par labāko.
Izstaigājot lidostu, Mārtiņš uzreiz izceļ interjera detaļas, kuras precīzi atbilst staļinisma estētikai. Piemēram, iespaidīgās kolonnas ar joniešu un korintiešu stila sajaukuma kapiteļiem. Tās demonstrē spēku. Tālāk – sienu zīmējumi jeb, kā Mārtiņš saka, «pastkartes» no Latvijas, kuras, viņaprāt, precīzi raksturo tālaika «dzīves svinēšanu». Pa labi sienas gleznojums ar ideālo Rīgas jūrmalu; pa kreisi – Gaujas senleja, kas gan nedaudz atgādina kādu no pazīstamā krievu gleznotāja Ivana Šiškina ainavām, taču, lai nebūtu pārpratumu, zem tās ir iebūvēta Latvijas «dziedinošo avotu» dekorācija. Savukārt centrālais, spilgtās krāsās veidotais sienas zīmējums demonstrē padomju Rīgas greizo siluetu, kur līdzās Pēterbaznīcai un Domam lepni pār pilsētu paceļas kāds padomju arhitektūras simbols – Zinātņu akadēmija ar zvaigzni smailē. Palūkojoties uz griestiem, lampās var saskatīt pa stilizētam latvisko rakstu gravējumam, bet piesātināti zilajā un zvaigznēm rotātajā kupolā vairs nav nekā latviska. «Šajā interjerā nebūs kā labā ēdienā, kurā viena garšviela papildina otru, gluži pretēji – salikts viss, kas arhitektam, inerjeristam un atbildīgajam funkcionāram likās svarīgs,» skaidro Pīlēns.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.