Vienīgais latvietis no starptautisko aizdevēju komandas ekskluzīvā intervijā par to, kā Latvija izglābās no bankrota un kāpēc daudzi tam neticēja
Gatis Eglītis 2007.gadā sāka darbu Eiropas Komisijā kā ekonomikas un finanšu eksperts par Latviju un drīz pēc tam nonāca mūsu valstij eksistenciāli svarīgu notikumu epicentrā. Pēc aizdevuma programmas beigām viņš ir gatavs atklāt krīzes lēmumu aizkulises.
Valdība oficiāli izlēma sākt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Komisiju 2008.gada 20.novembrī – 12 dienas pēc Parex pārņemšanas. Līdz tam publiskajā telpā par to netika runāts. Vai tiešām interese par aizdevumu sākās tikai tad?
Jaunumi par Parex pārņemšanu sāka parādīties ziņās 8.novembrī, bet 10.novembrī man zvanīja Latvijas Bankas pārstāvis un informēja, ka Latvija lūgs aptuveni divu miljardu eiro aizdevumu. 13.novembrī Briselē viesojās Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, FKTK vadītāja Irēna Krūmane, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš. Viņiem prātā bija trīs miljardu eiro aizdevums – brauca noskaidrot, vai tas vispār būtu iespējams. Mēs nevarējām uzreiz atbildēt.
Latvijas sākotnējais aprēķins bija mazāks, nekā beigās aizņēmās. Kas mainījās?
Eiropas Komisijas un SVF sākotnējās aplēses rādīja, ka būs nepieciešams līdz pat 10 miljardiem eiro. Tomēr tika saņemti solījumi, ka zviedru bankas strauji nepametīs valsti. Beigās palikām pie 7,5 miljardiem eiro, kas bija trešā daļa no IKP. EK ārkārtas palīdzības fondā bija tikai 12 miljardi eiro, no kuriem 6,5 jau bija rezervēti Ungārijai. Bija problēmas ar potenciālo SVF aizdevumu, tas Latvijai bija divpadsmit reižu lielāks par «kvotu», viens no augstākajiem rādītājiem pasaulē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.