Pirmo reizi tik plaša leģendārā latviešu fotogrāfa Egona Spura retrospekcija: divas izstādes un fotoalbums
Egona Spura personību ir apvijis krītošas zvaigznes spožums. Cilvēks, kas piederēja Latvijas pagājušā gadsimta fotoelitei, nesagaidījis savu 60.dzimšanas dienu, zaudēja cīņu ar smagu slimību 1990.gada pavasarī. «Tad sākās jauni laiki, Atmoda, pasaules atklāšana, jaunu logu ciršana… Bet labas lietas agri vai vēlu iznāk uz āru. Lieta, kas ir stipra, paliek, ja cilvēki par to zina,» saka Spura skolnieks pazīstamais fotogrāfs Andrejs Grants.
Ne tikai viens no visu laiku talantīgākajiem, bet, pēc kolēģa Ulda Brieža vārdiem, visu laiku inteliģentākajiem un solīdākajiem latviešu fotogrāfiem nav aizmirsts. Viņa darbi ir tikuši citēti, izstādīti un publicēti, pavisam negaidīti iznirst pat ārzemēs veidotos interneta forumos. No mūsu fotomākslas sasniegumiem vienīgi Egona Spura melnbalto darbu sērija Rīgas 19.gadsimta beigu un 20.gadsimta sākuma proletāriešu rajonos (1970-1980) iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Taču tik vērienīga retrospekcija, kādu Spuris būtu pelnījis jau sen, aplūkojama tikai šogad, gadu pēc viņa 80.dzimšanas dienas.
«Uzskatiet, ka tas ir labvēlīgs zvaigžņu stāvoklis,» lakoniska ir izstādes Vieta, izcila skatienam kuratore Irēna Bužinska. Tā būs apskatāma LNMM izstāžu zālē Arsenāls, bet turpat aiz stūra – Gētes institūtā – gaidīs Spura fotocikla Brēmene darbi. Abās kopā ap 350 foto. Papildus tam apgāds Neputns izdod arī albumu ar lakonisku nosaukumu Egons Spuris un aptuveni 200 bildēm.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.