Joks vēsta: marts nolēmis brīvu nedēļu paņemt, lūdz decembri šo drusku aizstāt: «Es taču tevi aizvietoju!» Jāpiekrīt, kapucē no vēja slēpjoties. Un tomēr – pavasaris ir klāt! Mums ir neapgāžami pierādījumi.
Atkusni jūt ledus supermens, pasaules labākais skeletonists Martins Dukurs, kurš labprāt pozē fotogrāfam, izmeties vienās biksēs, un uzsit šļakatas peļķē kā draisks zvirbulis. Zelts, zelts, zelts! Kā viņš to dabū gatavu un kā tiek galā ar atbildību? Ir nācies dubļus ēst. Tagad viņš gatavojas jaunam startam ārpus ierastās rutīnas – abi ar dzīvesbiedri gaida pasaulē ierodamies visjaunāko Dukuru. Martins cer uz meitu. Starp citu, domās par sievietēm viņš ir tikpat tiešs un ātrs kā trasē.
Skarba un dārga ir pavasara atnākšana uz ceļiem, jo reizē ar sniegu daudzviet nokūst arī asfalts. Beidzot Latvijas neceļi ir nokaitinājuši arī Eiropas Savienību, kuras nodokļu maksātāji jau gadiem ilgi līdzfinansē mūsu šoseju rekonstrukciju. Speciāli pasūtītos pētījumos ES ir atklājusi kļūdas ceļu būvē un uzturēšanā, ko nu prasa nekavējoties novērst. Valdība arī sapratusi, ka šīs ziemas miegs var beigties slikti, un sarosījusies. Gaidīsim, kas ienāksies rudenī.
Skaistas un sulīgas pavasara vēstneses ir zaļas palodzes. Tomāti, kas nakteņa ērtības labad piķēti četros naktī, reta ķirbju šķirne, uz biroja galda sadīgušas salātu dobītes piena pakās – neatkarīgi no pieredzes un prasmēm pavasaris pilsētniekos atmodina zemnieka gēnu. Vēl nav par vēlu katram tikt pie sava bazilika.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.