Cilvēces vēsture arvien vairāk līdzinās sacīkstēm starp izglītību un katastrofu, – tā pirms nepilniem 100 gadiem savā versijā par pasaules gaitu secināja angļu rakstnieks Herberts Velss. Bet – ko darīt, ja arī izglītība līdzinās katastrofai?
Šo mazliet pārspīlēto ievadu izvēlējos, lai pievērstu uzmanību puvei, kura netraucēti izplatās Latvijas valsts pamatos. Vairākus gadus Latvijā ieplūst nekontrolēts un nezināms naudas apjoms, ko «tautiešu atbalstam ārzemēs» piešķir Kremļa elites izveidots fonds – šī nauda domāta krievu kultūras stiprināšanai, bet īstenībā netraucēti reanimē padomisko ideoloģiju. Re:Baltica kolēģu pētījums, ko publicējam šonedēļ, mēģina sadzīt pēdas šīm «investīcijām».
Visbīstamākā šī puve ir skolās. Krievijas apmaksātie mācību materiāli neatstāj vietu ilūzijām, ka Kremļa gaumē sagrilētie krievu jaunieši raudzīsies uz vēsturi un šodienu citādi, nekā padomju propagandas kultivētā paaudze. Tā tiešām būs katastrofa.
Kādēļ šodienas Latvijā skolēniem mācību viktorīnā jāuzmin Staļina vārds padomju tanka nosaukumā? Kāpēc kārtējā Latvijas okupācijas varas maiņa – Sarkanās armijas ierašanās Rīgā 1944.gadā – modernā mācību līdzeklī pasniegta kā «beigas teroram, civiliedzīvotāju nogalināšanai» un sākums «mierīgai, normālai dzīvei»? Šie ir tikai divi smirdīgi puves piemēri, bet līdzīgu netrūkst arī ārpus izglītības jomas.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.