Dailes teātra jauniestudējums Trīnes grēki sola pavisam citādu Blaumaņa komēdijas versiju. Notikumi risinās mūsdienās un tirgū
Droši vien tas bija neparasts rīts Rīgas Centrāltirgus rosīgajā ikdienišķumā, kad garo koka galdu un plastmasas kastu priekšā pēkšņi iznira bariņš Dailes teātra aktieru. Lūk, aktrise Vita Vārpiņa, Lilita Ozoliņa, jauniņā Inita Dzelme. Te arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis un lietuviešu režisors Rolands Atkočūns. Atnākuši iepirkties brokastīm? Ne gluži. Atnākuši, lai… iestudētu Blaumani. Paskatītos, kā Trīnes grēki tirgus estētikas un sadzīvisko zīmju sistēmā varētu «iegulties».
Uz skatuves Dailes teātra pirmizrādē 16.martā Blaumaņa Trīni redzēs trenuškās un pufaikā. Mazliet gluži dabiska satraukuma, pat baiļu pirmizrādes nedēļā aktieri piedzīvo vienmēr. Iespējams, pirms Trīnes grēkiem emocijas viļņojas pat pilnasinīgāk nekā citkārt. Dailes teātra dīva, Trīnes lomas atveidotāja Vita Vārpiņa nevēlas runāt, pirms nav nospēlētas dažas izrādes. Jaunā aktrise Inita Dzelme mundri stāsta, ka izpilda režisora norādījumus un ar interesi pati gaida, kā iestudējumu uztvers skatītāji. Rolands Atkočūns smejas, ka pa ausi no skatītājiem gan nedabūs, jo teātris ir māksla, kurā eksperimentēt. «Ja kādam gribas klasisko Blaumani, lai iet uz bibliotēku un lasa!» 1891.gadā tapušajā Blaumaņa komēdijā Trīne visu laiku iekuļas intrigās un muļķīgās situācijās. Patiesībā viņa vienkārši dikti grib būt mīlēta.
Bija vēl otra ideja
Ideja par Blaumaņa Trīnes grēkiem Atkočūnam radās pēc tam, kad Liepājas teātrī 2010.gadā viņš bija iestudējis Ugunī. Blaumaņa vērptās kaislības un valoda lietuvietim patika. Taču bija skaidrs, ka Trīne jāiestudē mūsdienu versijā. Šī ideja pirmoreiz uzvirmoja pirms vairāk nekā gada. Ar scenogrāfu Mārtiņu Vilkārsi sēžot pie kafijas un Rīgas balzamiņa, pārsprieduši versijas. Viena bijusi: taisīt ar atsauci uz latviešu lielo izceļošanu darba un labākas dzīves meklējumos. «Pasaules gals un latvieši palikuši pēdējie! Tiem, kas Trīnes grēkos darbojas, kaut kā jāsaprotas, jāturas pie savām saknēm, lai cilvēce turpinātos,» stāsta Atkočūns. Taču šo versiju Vilkārsis noraidījis. Palikuši pie tirgus. Sākotnēji paši jutušies apmulsuši. Taču iedrošinājusi pārliecība, ka uz teātri cilvēki nāk skatīties ar šodienas uztveri un domāšanu. «Tekstu esam īsinājuši,» Atkočūns drošības labad pabrīdina. Ja nu pārsteigums būs pārāk liels? «Tas nekas!» viņš smejas. «Stereotipus vajag lauzt. Skatītājs no tā tikai iegūst.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.