Neticami stāsti par afgāņu puikām, kas ar sapni par labāku dzīvi līdz Eiropai nākuši pat kājām
Aiz restotajiem logiem ir spartiska, balti flīzēta istaba. 25 jaunieši gatavojas gulētiešanai, izritinot nelielus paklājiņus. Pestīšanas armijas darbinieki izsniedz palagus un guļammaisus. Šajā patver-smē, kas atrodas noplukušā Parīzes nomalē, ir pāris puišu no Mali un daži no Bangladešas, taču lielākā daļa ir no Afganistānas.
Jaunākajam ir 13 gadu. Kopā ar savu brālēnu no Kabulas viņš ieradies tikai šorīt pēc piecus mēnešus ilga ceļojuma. Abi novelk krosenes un noliek paklājiņa kājgalī. Viens no viņiem, Morteza, piesardzīgi noslidina zeķes. Īkšķu apakša ir nedabiski balta.
Jautāju, kas noticis ar viņa pēdām. «Ūdens,» atbild puika. Kur viņš gājis pa ūdeni? Mohammeds, kas nakšņos blakus, angļu valodu zina nedaudz labāk un piesakās tulkot. «Kalnos,» viņš saka.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.