Eiropā pieprasītais kordiriģents Kaspars Putniņš kopā ar Latvijas Radio kori šonedēļ Ventspilī un Rīgā atskaņo Brāmsa Vācu rekviēmu un stāsta par līdzībām kora un sabiedrības dzīvē
Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš starptautiskajā apritē nokļuva jau 90.gados, kad, viņa vārdiem runājot, «pat nezinu, kāpēc man no Eiropas sāka sūtīt e-pastus, aicināt». Iemesls tam bija gan. Jaunais, progresīvais latviešu diriģents tika pamanīts eksperimentētāja gara dēļ. Kā stāsta Sinfonietta Rīga diriģents Normunds Šnē, Putniņš ļoti labi jūtas visā jaunajā. Savulaik viņš izveidoja Latvijas Radio kora grupu – mazāka izmēra vokālo ansambli, kas kļuva par lielā kora skanisko meklējumu un skaņas jauninājumu laboratoriju. Tas lielā mērā noteica starptautisko reputāciju – Latvijas Radio koris tiek uzskatīts par vienu no labākajiem profesionālajiem koriem Eiropā.
Tagad Putniņu regulāri aicina strādāt ar citiem izciliem Eiropas koriem: BBC Singers, Berlīnes Radio kori, Zviedrijas Radio kori, Flāmu Radio kori, Igaunijas Filharmonijas kamerkori, Nīderlandes kamerkori. Uz šāgada Lielo mūzikas balvu par spilgtu sniegumu multimediālajā operā Kara daba pretendē arī Latvijas Radio koris. «Cik ilgi pastāvēs koncerts kā kultūras fenomens, nezinām. Ir divi veidi, kā turpināt: konservatīvais, kas glabā tradīciju, un novatoriskais, kas eksperimentē. Jaunajai attieksmei ir nākotne. Tas ir tas, ko Kaspars dara,» saka Šnē. Viņaprāt, Putniņa kā interpreta izcilība slēpjas erudīcijā, kas skar ne tikai mūzikas lauku, bet kultūru kopumā, un spējā dažādu laikmetu mūzikā aizvien atrast, sadzirdēt ko jaunu. Kā Putniņš pats dzird šo laiku?
Nesenās diskusijās saistībā ar referendumu svarīgs bija jautājums par spēju dzirdēt citam citu – gluži kā kora mākslā. Vai jums, redzot kora iekšējo dzīvi, izdodas labāk saprast sabiedrību?
Korī ir 25 balsis. Un atbilde ir ārkārtīgi vienkārša: tikpat svarīgi kā dziedāt, ir klausīties. Tā ir ne tikai korī, bet jebkurā mūzikas veidā. Tikpat būtiska kā sava signāla raidīšana, iniciatīva, ir arī spēja sajust impulsus no kolēģiem. Tikai tā veidojas kopsakars.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.