Kaut gan valsts kultūrpolitika ir «totāli degradēta», rakstnieks un kritiķis Guntis Berelis prognozē latviešu prozas jaunu vilni pēc 3-5 gadiem
Guntis Berelis nosacīti iedala visus rakstītājus «divās galējībās» – profesionāļos un diletantos. «Tās nav kvalitatīvas lietas,» viņš uzsver. «Profesionāļi ir ķertie, kuri raksta diendienā un grib to darīt. Diletants sēž savā kantorī vai tamlīdzīgi, un tad viņam piemetas fiksā ideja, viņš uzbliež gabalu, un tam varbūt pat nav nekādas vainas, taču tad nospļaujas un gadu gadiem neko neraksta. Bet profesionāļi ir tie, kuri veido literatūras maģistrālo sižetu.»
Berelis šajā viņa paša klasifikācijā noteikti ir profesionālis. Septiņu grāmatu, daudzu rakstu, eseju, recenziju, interviju, grāmatu priekšvārdu un pēcvārdu autors, redaktors, jauno literātu vērtētājs un skolotājs. Hrestomātisks mūsdienu latviešu literatūras «maģistrālā sižeta» personāžs un līdzveidotājs. Taču šis sižets nav viscaur iedvesmojoši dzīvespriecīgs.
Doma uzaicināt pusdienās Bereli radās pēc nesen sabiedrības ievērību guvušā rakstnieku gājiena uz Saeimu un viņu sarunas ar kultūras ministri. Izskanēja pat apgalvojumi, ka valsts pašreizējās kultūras politikas rezultāts būšot veselas rakstnieku paaudzes iznīcināšana. Latvijas politiķiem un atbildīgajām institūcijām nerūpot latviešu valodas un literatūras attīstība. Nacionālā rakstniecība 20 gadus kopš neatkarības atjaunošanas bijusi «valsts pabērna lomā» un «turējusies, pateicoties pārliecībai, entuziasmam un patriotismam», rakstīja Nora Ikstena. Un aizrādīja, ka ir pēdējais laiks «latviešu politiķiem un valsts aparātam atgūt godu un cieņu attiecībā pret savu nacionālo literatūru».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.