Demokrātijā, ko tiešām var apbrīnot, veto tiesības ir svarīgākas par balsstiesībām
Demokrātija ir apdraudēta. Teju katrs režīms sevi cenšas pasludināt par demokrātisku, pat vislielākie tirāni. Un nenovēršami – šo režīmu acīmredzamie trūkumi aptraipa viņu piesavināto vārdu. Tāpēc demokrātijas jēdziens ir jāprecizē. Vinstona Čērčila skaidrojums, ka demokrātija ir mazākais ļaunums, salīdzinot ar jebkuru alternatīvu, nav neapstrīdams. Vismaz kamēr nav pamatīgi izvētītas visas alternatīvas.
Taču demokrātijai ir reāli, nenoliedzami nopelni. Tā katram piešķir vēlētāja statusu un ļauj identificēties ar savu valsti, sajust – valsts dara to, ko vēlētājs liek tai darīt. Vēl demokrātija nodrošina miermīlīgu varas nomaiņu, turklāt dara to pārsteidzoši sekmīgi.
Balsošana ir laba lieta. Tā apliecina, ka pilsoņi paši lemj likumus, nevis pakļaujas svešām pavēlēm. Diskusiju noslēdzot, ja nav izdevies panākt vienprātību, mēs varam nobalsot – tādējādi ikvienam pilsonim tiek piešķirta balss, taču tikai lai atbildētu uz uzdoto jautājumu. Balsotāju skaitam pieaugot, iespējas katram ietekmēt jautājuma formulējumu samazinās. Iespēja ikvienam izteikties ir apgriezti proporcionāla kopējās grupas lielumam.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.