Kad Indra nolēma Erasmus apmaiņas programmā apgūt sabiedriskās attiecības Seviljas Universitātē, viņa sāka meklēt, kur Spānijā būs Latvijas vēlēšanu iecirkņi
Tuvākais izrādījās 530 kilometrus attālajā Madridē, un viņa zvanīja uz Centrālo vēlēšanu komisiju, lai vaicātu, vai iespējams balsot pa pastu, nosūtot pasi. Lai arī Indra zvanīja jau janvārī, viņai nepateica, ka balsošanai pa pastu var pieteikties līdz 4.februārim. «Cimdara kungs tā arī nav parūpējies par iespēju nobalsot elektroniski atšķirībā no igauņiem,» saka Indra. Turklāt uzticēt pasi Spānijas pastam viņa negribētu, jo vairākkārt viņas sūtījumi nav sasnieguši Rīgu.
Vilciena biļete Sevilja-Madride-Sevilja Indrai izmaksās 130 eiro. «Es nevaru nebalsot. Tas ir mans pienākums. Un ja nu pietrūkst tikai vienas balss?» Uz vēlēšanām viņa vienmēr gājusi, 2007.gadā piedalījusies arī Lietussargu revolūcijā.
Indra uzskata, ka pieļaut referendumu par valodu nevajadzēja. «Tās ir retorikas spēlītes. Tagad tiek manipulēts ar nedomājošiem latviešu vēlētājiem,» Indra norāda uz gadījumu ar Ievas Akurateres dziedāto Atmodas laika himnu Manai tautai, ko izmantoja krievu valodas propagandas klipā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.