Sarežģītā stabilizēšana • IR.lv

Sarežģītā stabilizēšana

6
Pauls Raudseps

Latvijai jāiesaistās ES valstu mehānismos, kas radīti eirozonas glābšanai un stabilizēšanai?

Eirozonas glābšanas gaitā ir saražots un pēc tam atkal papildināts un pārveidots tik daudz mehānismu, fondu un noteikumu, ka grūti visam izsekot. Līdz šim Latvijā to varēja vērot ar zināmu distanci, jo gandrīz visi pasākumi attiecās tikai uz eirozonas valstīm. Tomēr mūžīgi tas tā nevarēja palikt, jo daži kopējās valūtas stabilizācijas pasākumi prasa pārējo Eiropas Savienības valstu līdzdalību vai vismaz piekrišanu. Līdz ar to vairāki krīzes pārvarēšanas mehānismi kļūst par daļu no Latvijas iekšpolitikas. Par nelaimi, pat daudziem pašmāju politiķiem nav skaidrs, kas ir šo pasākumu saturs un kas Latvijai ar tiem būtu jādara.

Divi svarīgākie, kuri jau tagad dažādos veidos tiek apspēlēti, pārprasti un izmantoti partiju cīņās, ir Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), par kuru ES vadītāji vienojās jau 2010.gada rudenī, un Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā jeb vienkārši Fiskālais līgums, par kura tek-stu ES vadītāji vienojās 31.janvārī un kuru  apņēmušās parakstīt 25 no 27 ES valstīm (malā paliks Lielbritānija un Čehija).

Pašpalīdzības kase
ESM ir iecerēts kā pastāvīgs glābšanas fonds grūtībās nonākušām eirozonas valstīm. Tam būs 80 miljardu eiro pamatkapitāls, kuru iemaksās visas eirozonas valstis proporcionāli savai līdzdalībai Eiropas Centrālās bankas kapitālā, kas savukārt tiek rēķināts atbilstoši valstu ekonomikas lielumam un iedzīvotāju skaitam. Visas eirozonas valstis ir parakstījušas līgumu par tā izveidošanu, un plānots, ka fonds sāks darboties jau jūlijā. Tomēr, lai līgums iekļautos ES kopējā juridiskajā struktūrā, ES valstu vadītāji arī nolēma, ka līgums par Eiropas Savienības darbību jeb tā sauktais Lisabonas līgums ir jāpapildina ar teikumu, kas ļauj eirozonas valstīm realizēt šādu vienošanos: «Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir eiro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, kuru var izmantot, ja tas ir nepieciešams visas eirozonas stabilitātes nodrošināšanai. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus.»

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu