Politiskā histērija valodu konkurenci pārvērš vērtību konfliktā
Sakāmvārds māca, ka par gaumi nestrīdas. Sociologi brīdina, ka nedrīkst strīdēties par vērtībām. Var mēģināt pārliecināt citu, ka viņa vērtības ir nepareizas, var pat piespiest no vērtībām atteikties, bet tas nenes augļus. Kādreiz mums centās pierādīt, ka visiem, pat «pusmūža nēģeriem», jāiemācās krievu valoda tāpēc, ka «tajā runāja Ļeņins». Kas no tā sanāca?
Man nav ne spēka, ne vēlmes piespiest kādu mainīt vērtības, man pat nav nolūka atņemt latviešiem viņu bērnus – atšķirībā no Krišjāņa Kariņa, kurš nesenā intervijā runāja par krievu bērnu asimilāciju. Es varu tikai celties aizstāvēt savas vērtības, pie kurām pieder arī mana dzimtā valoda, ja tās draud man atņemt.
Kādreiz, pirms 20 gadiem, es biju pārliecināta, ka Latvijā jābut vienai valsts valodai – latviešu. Man šķita, ka tādējādi var novērst izkropļoto valodu situāciju Latvijā, jo latviešu lielākā daļa prata divas valodas, bet krievi – tikai savu. Mani pārliecināja Atmodas līderu argumenti. Es gribēju dzīvot demokrātiskā sabiedrībā, kurā latviešiem jānodrošina pamattiesības, tajā skaitā tiesības lietot savu valodu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.