Jaunais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks (48) neslēpj gandarījumu par Latvijas diplomātijas uzvaru un sola nebūt birokrātu komisārs
Ēdienkartes pāršķirstīšana prasa tikai pāris minūtes. «Forši, ka te gadiem nekas nav mainījies,» nosmejas Nils Muižnieks, Osīrisā izvēloties labi zināmos vistas filejas salātus. To gan nevar teikt par viņa paša karjeras straujo pagriezienu, kas pagājušajā nedēļā samulsināja daudzus – beidzot arī Latvija notraususi mazas valsts pieticības putekļus un mūsu valsts pārstāvis ieguvis ietekmīgu amatu Strasbūrā. «Beigās bija kā caur adatas aci,» atceras Muižnieks. Dienā, kad Eiropas Padomes (EP) Parlamentārajai asamblejai bija jābalso par jauno komisāru, asamblejas birojs tikai ar 13 balsīm pret 12 nolēma jautājumu virzīt izskatīšanai. Arī asamblejā balsojumu par labu Muižniekam izšķīra viena balss – no 239 deputātiem par Muižnieku nobalsoja 120. «Redz, kā vēlreiz pārliecinos, katrs cilvēks ir svarīgs,» teic jaunais komisārs, vēlreiz un vēlreiz sakot paldies Latvijas diplomātiem un politiķiem, kuri neticamā vienprātībā palīdzēja lobēt Muižnieka kandidatūru augstajam amatam.
Nosacīto priekšvēlēšanu kampaņu Muižnieks un domubiedri sāka jau pērnvasar. Interesanti, ka Muižnieka atbalstam spēja vienoties pat mūžam nesamierināmie dažādu partiju deputāti, arī eiroparlamentārieši. Kad prasu, kā izdevies mobilizēt gan saskaņieti Borisu Cileviču, gan tēvzemiešus, Muižnieks tikai nosmīn. «Ja otrs reālākais kandidāts ir bijušais Maksa van der Stūla padomnieks, es laikam biju mazākais ļaunums.» Makss van der Stūls bija EDSO komisārs un ārkārtīgi biežs viesis Latvijā 90.gados, kad notika diskusijas par Pilsonības likuma liberalizāciju. Gatavojoties izšķirošajai vēlēšanu kārtai, Muižnieku iztaujāja arī Krievijas pārstāvji, un, protams, vecais jautājums par «esesiešiem Rīgas ielās» ticis pārcilāts, tiesa, piezemētākos toņos, nekā pierasts publiskajai Krievijas ārpolitikas resora retorikai. «Bija sajūta, ka tas viņiem jājautā, lai varētu pienācīgi atskaitīties,» lēš Muižnieks.
Atceroties komisāra Maksa van der Stūla laikus un publiskos pārmetumus par cilvēktiesību pārkāpumiem, jautāju Muižniekam, vai līdz ar viņa ievēlēšanu attieksme pret Latviju mainīsies gan rietumos, gan austrumos no Rīgas? «Šī ir viena patiešām pozitīva ziņa – tieši Latvijai ir labākais cilvēktiesību komisāra kandidāts, otra ziņa – šī bija mūsu diplomātijas uzvara,» saka Muižnieks. Bet vēl neņemas spriest, vai kādā brīdī pašam nebūs Latvija arī jākritizē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.