Valsts prezidenta nepārdomātie izteikumi mazina viņa viedokļa svarīgumu
Valsts prezidents reprezentē valsti, par savu darbību politisku atbildību nenes, noteikts Satversmē. Katrs no prezidentiem, kuri Latvijai bijuši kopš neatkarības atjaunošanas, ir meklējis un atradis kādu sev vien raksturīgu stilu un centies piešķirt papildu saturu valsts augstākās amatpersonas it kā tikai reprezentatīvajām funkcijām. Prezidenta Andra Bērziņa kopš ievēlēšanas kopto varētu raksturot kā «vienkāršu», «veselā saprāta» un «saimnieciski domājoša» politiķa stilu. Taču nupat šī vienkāršība iznākusi ārā no amata rāmjiem.
Valsts prezidents nenes politisku atbildību pavisam citādi nekā viens «ierindas pilsonis», kas var atļauties runāt arī politiski bezatbildīgi. Rīgas pils nav tas pats, kas mūsu katra «virtuve», kurā var runāt jebko. Bērziņa publiski runātais par valodas referendumu, par valdības politiku un nu jau arī par valsts iekārtojumu vairs neatbilst pāri partijām stāvoša neitrāla valsts politikas reprezentētāja lomai.
Tautas nobalsošana par valsts valodu ir tieši tas krīzes gadījums, kurā prezidents varēja uzņemties būt viedokļa līderis par Latvijas valstij un latviešu tautai eksistenciāli svarīgām lietām. Taču tieši par tautas nobalsošanu Bērziņš izvēlējies paklusēt, pareizāk, nekonsekventi murmināt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.