Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons patlaban ir Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora padomnieks Starptautiskajā Valūtas fondā. Viņš ir pārliecināts – novērtējot to, kā esam pratuši pilnīgi patstāvīgi saimniekot «treknajos gados», tirgi Latvijai vairāk uzticēsies eirozonas ietvaros nekā ārpus tās
Eirozona pašlaik ir krīzē, un tās nākotnes aprises nav skaidras. Kāpēc Latvijai šādos apstākļos būtu jāsaglabā mērķis 2014.gadā ieviest eiro?
Uzskatu, ka tieši finanšu krīze parādīja, ka mazām valūtām ir ļoti grūti. Tas ir iemesls, kāpēc Islande pašlaik runā par pievienošanos Eiropas Savienībai. Mums katra likviditātes krīze uzreiz pārvēršas maksātspējas krīzē un banku krīzē, jo nav pieejama eiro likviditāte. Latvijas ekonomika ir ļoti maza, tāpēc latos denominētu aktīvu tirgus, par kuriem būtu interese pasaules un Latvijas investoru acīs, ir niecīgs. Aizņemšanās eiro šeit vienmēr būs aktuāla gan valstij, gan uzņēmumiem.
Neesot eirozonā, mums krīžu gadījumos nav nekādu iespēju piekļūt finansējumam eiro, bet vecie eiro parādi ir jāatdod. Piemēram, ja šodien kāds Volstrītā izdomā, ka Latvija arī ir riska zonā kaut vai Ungārijas vai Grieķijas problēmu dēļ, nākamajā dienā mums ir uzņēmumu un banku maksātne-spējas, un Latvijas valsts dodas uz Starptautisko Valūtas fondu (SVF). Esot ārpus eirozonas, jārēķinās, ka šādas krīzes būs bieži, un nodokļu maksātājiem tās izmaksās dārgi. Arī Parex krīze, visticamāk, izmaksātu mazāk, ja mēs būtu eirozonā. Piemēram, Spānija un Itālija šogad janvārī varēja veiksmīgi pārfinansēties par likmēm, kuras bija gandrīz divreiz zemākas nekā pagājušā gada decembrī, jo Eiropas Centrālā banka (ECB) gada beigās izlēma «iepumpēt» eiro likviditāti banku sistēmā.
Ir arī citi [argumenti], ko Latvijas Banka min. Riska prēmija eiro neapšaubāmi būs zemāka. Investori pašlaik, skatoties uz mums, neredz drošību, jo mūsu vēsture to īsti neparāda. Paliekot ārpusē, mums, visticamāk, būs jāmaksā augstākas procentu likmes par saviem aizņēmumiem, un arī uzņēmumiem būs grūtāk piesaistīt investīcijas, jo tiks prasīta lielāka atdeve. 22.decembrī [līdz ar starptautiskā aizdevuma programmas slēgšanu] svinējām tā saukto Latvijas finanšu neatkarības atgūšanu, bet daudzi nezina, ka Latvija īstenībā dažādās SVF programmās ir bijusi 14 no saviem 20 neatkarības gadiem. Vienīgie īstie neatkarības gadi bija no 2003. līdz 2008.gada decembrim. Tad mēs aptuveni parādījām, kā savu valsti vadām paši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.