Lūdzu kolēģim iegūglēt «Latvija» un saku – mūsu ir tikai divi miljoni. Birojā iestājas kapa klusums, kolēģu acis sajūsmā ieplešas
Ir parasta diena zvanu centrā Lielbritānijā. Ārā, kā jau allaž, līst, un telpā visi sēž līdz nejēdzībai garlaicīgās darba drēbēs, teju kā uniformās. Kamēr latviete Aija ar savu darba tikumu enerģiski klabina tastatūru, naski apstrādājot vienu iesniegumu pēc otra, viņai apkārt sēdošie britu kolēģi no garlaicības nīkst vai ārā un apspriež visdažādākos tematus: TV seriālus, futbolu un ceļojumus, līdz kāds iejautājas: «Aija, no kurienes tu īsti esi?» «No Latvijas!» «Aaaaaa… pareizi…» izlikdamies, ka atceras, kāds novelk. «Un kur tas īsti ir?» pajautā cits. Pēc šāda jautājuma bitīte Aija pieceļas no savas darbavietas, pieiet pie kolēģa datora un palūdz viņam iegūglēt «Latvija».
Man, tāpat kā visiem latviešiem, jau šūpulī ielikta vēlme nest Latvijas vārdu pasaulē, tāpēc izmantoju izdevību un sāku stāstīt: «Tā ir ļoti maza valstiņa, mēs kopā esam tikai divi miljoni cilvēku!» Kolēģiem patiesā izbrīnā un sajūsmā ieplešas acis, un birojā iestājas kapa klusums. «Jā, un manā dzimtajā valodā runā mazāk par diviem miljoniem cilvēku visā pasaulē,» es turpinu savu performanci.
Tas ir noticis! Uzmanība ir pievērsta, un reakcija ir tāda, kādu Latvijā būtu grūti iedomāties, – viņi noelšas: «Tas ir tiiik stilīgi!» jeb oriģinālā «This is soooo cool!» Laikā, kad pasaulē nupat nācis septiņmiljardais iedzīvotājs, piederēt tautai, kuras pārstāvju kļūst arvien mazāk, kādam tiešām varētu šķist īpaši.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.