Stiprā vijole • IR.lv

Stiprā vijole

6
Foto — Andrejs Terentjevs
Ieva Puķe

Talantīgi cilvēki, laba skola, prasīgums pret sevi – Latvijas operdziedātāju panākumus skaidro Marina Rebeka. Pagājušogad viņa gan debitēja Metropolitēnā un Kārnegiholā, gan laida pasaulē meitu   

Operdziedātāja Marina Rebeka (31) ir piemirsusi par fotografēšanos un uz interviju atnākusi ļoti neformāla – ērtos džinsos un mīkstos šņorzābakos uz zema papēža, sportiskā jaciņā. Viņa neklīrējas par negaidīto kameras klātbūtni, tikai lūdz man uzmest sievietes aci, vai viss kārtībā, iedod paturēt matu suku un garderobes atslēdziņu. Arī šādā situācijā Marina ir pārliecinoša. Gaiši zilās acis staro enerģijā, mati, kuros vēl turas iepriekšējās dienas koncerta frizūra, krīt lielos viļņos. Trenētām kustībām, bez mazākās augstprātības viņa veikli izpilda fotogrāfa norādījumus. 

Tikai kad no Lielās ģildes zāles, kurai blakus notiek fotosesija, atkan daudzbalsīgs un griezīgs vokālais vingrinājums, kas izlēcis ārā no jebkuras nošu gammas, Marina pirmā sabrūk klusinātos un cilvēcīgos smieklos: «Bērni mokās. Kā mēs koledžā teicām: bērnu sitamie instrumenti.» 

Viņa ir tik tieša un neuzspēlēti dabiska, ka liekas – esi satikusi senu draudzeni. Kura Donnas Annas lomā operā Dons Žuans pagājušogad debitēja Ņujorkas Metropolitēna operā un Kārnegiholā dziedāja Anaī lomu Rosīni operā Mozus un faraons.   

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu