Nacionālā teātra izrāde stāsta par to, kā pietrūkst, lai ģimenē būtu labi
Noskatījos izrādes Osedžas zeme ģenerālmēģinājumu, un, šķiet, mums būs vajadzīgs psihoterapeita vai psihiatra viedoklis! Kas ar viņiem tur notiek? Kā tas ir saistīts ar Latvijas iedzīvotājiem? – teica Ir redaktore Dace Smildziņa un uzaicināja mani uz pirmizrādi. Nav brīnums, ka sajutu Daces apjukumu, jo tieši apjukums valdīja kaut kur dziļi fonā dažādajās Vestonu saimes izdarībās izrādē. Apjukušas dvēseles, kas kustas no notikuma uz notikumu, no kļūdas uz kļūdu, no iegribas uz iegribu, no vēlmes uz vēlmi, no viedokļa uz viedokli un no attieksmes uz attieksmi. Kas var ievest ģimeni tik lielā apjukumā, ka tā piedzīvo neuzticību, nodevību, vardarbību, izsmiešanu, ļaunumu, lepnību, dusmas, ko atšķaida ar pieķeršanos, ilgām, vajadzību pēc tuvības, cerībām, kā arī nelielu devu mīlestības un īstermiņa sapratnes? Vestonu neziņas telpu noslēdz alkohols, cigaretes, medikamenti, un jaunākai paaudzei tā ir «zāle».
Treisija Letsa darbs ir ieguvis milzu atzinību ASV, tātad lugas vēstījums dziļi atsaucas daudzu amerikāņu sirdīs. Daudzi, tāpat kā Vestoni, ir apjukuši un dezorientēti. Lugas sižets risinās Vestonu ģimenes vecāku namā, kurā ierodas bērni un radi pēc tam, kad ir pazudis ģimenes tēvs Beverlijs. Viņu, labsirdīgo dzejnieku, filozofu un alkoholiķi, iemieso Uldis Dumpis, kurš izrādes sākumā jaunajai kalponei Monevatai (Anete Saulīte) neslēpj savu vilšanos pasaulē un ģimenes dzīvē. Viņa sieva Violeta (Lolita Cauka) ir visspilgtākais personāžs, jo burtiski valdzina skatītāju ar psihiski slima cilvēka manipulācijām, kur labsirdība, cietsirdība un humors nepazīst robežas. Šo divu cilvēku atvases – trīs meitas (Zane Jančevska, Daiga Gaismiņa un Daiga Kažociņa) – mēģina saprast, kas bijis viņu tēvs, ko iesākt ar māti un kā sakārtot pašām savu privāto dzīvi, kas ir manāmi nestabila. Radu vidū ir Violetas māsa ar vīru un dēlu, ģimene, kas nes līdzi savus noslēpumus, ko skatītājam būs izdevība atklāt. Tātad dzīve piespiedusi radiem sanākt kopā un ieskatīties citam cita acīs.
Kas ir slēptā apjukuma cēloņi, kad skaidri redzams – varoņi rīkojas neadekvāti? Saka vienu, dara citu. Nepārtraukti maina savu attieksmi pret jau minēto neuzticību, nodevību, vardarbību. Viņi reaģē, it kā būtu tukšas kastes, pilnas ar emocijām, 1000 viedokļiem vienlaikus, kas tiek pasviesti random režīmā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.