Lielās cerības • IR.lv

Lielās cerības

6
Jānis Ezerlīcis.
Anda Burve-Rozīte

Sākoties jaunam gadam, cilvēki parasti uzdod būtisko jautājumu – kā sakārtot dzīvi, lai iegūtu dvēseles mieru, drošības sajūtu un harmoniju? Jautājām padomu trim ekspertiem

Ināra Vārpa, psihoterapeite
Katram cilvēkam piemērotāks būs savs veids, kā to gūt. Kas vienam der un palīdz, otram – ne. Par lieku nenāks atlicināt laiku, lai ar sevi godīgi aprunātos. Pajautāt, kas ir tās lietas, kurām cilvēks noticējis – labsajūta rodas arī no tā, ka cilvēks ir godīgs pret sevi. Vai kopju attiecības, vai pastaigājos svaigā gaisā, vai nesēžu pie datora stundām, vai ir kāds jauks hobijs? Varbūt neiet līdzi sievai uz operu, ja no tās mūzikas metas pumpas? Jāiemācas pateikt «nē», ja vakarā cilvēks jūtas slikti, ka nav spējis ko izdarīt un līdz ar to apkrāvies ar papildu darbiem. 

Ir cilvēki, kuri jūtas labāk, kad apzina savas emocionālās robežas, padomājot, ar cik cilvēkiem dienas laikā tiekas un vai ar visiem vajag. Rakstnieks Oskars Vailds teicis, ka dzīve nav tik gara, lai tiktos ar neinteresantiem cilvēkiem. Varbūt jāizvēlas attiecības, kas bagātina? 

Bieži vien cilvēki neizjūt veselīgu un īstu prieku. Saka «man prieks», rādīdami dežūrsmaidu. Seja ir dzelzsbetona, un tajā divi – trīs kustīgi caurumi. Psihoterapeiti tos sauc par notecējušajiem ģīmjiem. Nožēlojami, ja cilvēkam ir labas drēbes, māja jaunā projektā un ekskluzīvi hobiji, bet iekšējā pasaule nabadzīga un viņš ir emocionāli nebaudāms. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu