Jaunajā gadā mums ir vajadzīgi tikai divi likumi – aizliegt prasīšanu un šķērdēšanu
Personiskais jaunais gads būtu nošķirams no nacionālā un globālā, lai gan tie ir saistīti. Rakstot par vidējo, gribas sākt ar pirmo, bet jāpatur prātā pēdējais. Pasaulē ir septiņi miljardi jauno gadu, starp tiem divi miljoni latviešu, katrs – tikai viens savējais.
Jaunais arvien ir saistīts ar tiekšanos pēc skaidras domas par sevi. Jaunais var būt saistīts arī ar šaubām un neziņu, taču tas nerodas no jucekļa. Sarežģīti ir vienoties par atjaunotu redzējumu divu miljonu līmenī, sastatīt pozitīvus personiskos pavērsienus tā, lai kopā tie radītu noturīgu nacionālo tendenci. Gandrīz neiespējami ir vienoties septiņu miljardu līmenī, taču mēs esam iesaistīti arī tajā. Pasaule sarežģījas tādā nozīmē, ka lielie procesi, par kuru svarīgumu esam ieguvuši gandrīz vai nešaubīgu pārliecību, iegūst negatīvu virzību – globalizētās finanses kļūst neuzticamas, klimata pārmaiņas apdraud valstis un reģionus, pierastie energoresursi izsīkst… Mūs ieskauj nedrošības sajūta. Šajā ziņā 21.gadsimts pārspēj iepriekšējos.
Šādos apstākļos gribas izaicināt savu priekšstatu par pasauli un pārskatīt rīcības orientierus – ja lielais kļūst netīkams, novērsties no tā, kaut tā drošticamība būtu ierakstīta visās rokasgrāmatās. Individuālā un nacionālā gudrība iegūst jaunu skaņu, tāpat arī pilsētu, novadu, uzņēmumu, nozaru, pilsonisko grupu gudra rīkošanās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.