Ne velti Grieķijā šo dēvē par annus horribilis, jo tik smaga ekonomikas recesija nav piedzīvota kopš Otrā pasaules kara
Fakti runā paši par sevi. Budžeta deficīts 2011.gadā veido 10% no IKP. Ārējais parāds sasniedzis 153% no IKP. Bezdarbnieku skaits izaudzis līdz 18%. Pēdējo divu gadu laikā nodokļi privātpersonām palielināti par 52%. Pēdējo divu gadu laikā bankrotējuši vairāk nekā 200 000 mazo un vidējo uzņēmumu. Šāgada pirmajos mēnešos (salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu) pašnāvību skaits palielinājies par 40%. Tāpat pēdējo divu gadu laikā strauji audzis bezpajumtnieku skaits – Atēnās vien ielās dzīvo
25 000 cilvēku. Piecreiz vairāk kompāniju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šogad saviem darbiniekiem neizmaksāja ierasto Ziemassvētku prēmiju. Mājsaimniecību izmestie atkritumi galvaspilsētā sarukuši par 17%, un tā tālāk.
Grieķi jūtas ierauti straumē, kuras plūdums ir ārpus jebkādas kontroles. Desmitiem tūkstošu demonstrantu katru mēnesi pulcējas Atēnu centrālajā laukumā, protestējot pret, viņuprāt, neefektīvajiem taupības pasākumiem, korupciju un politiskās elites visatļautību. Slēgta satiksme pilsētas centrā, asaru gāzes smaka un pastiprināta policijas klātbūtne kļuvusi par ikdienu, tāpat kā bezpajumtnieki, kas rūpīgi pārkravā miskastu saturu. Sociāli ekonomisko pārmaiņu radīto sākotnējo šoku un neticību tagad ir nomainījusi vispārēja vilšanās, izmisums un nedrošības sajūta. Sarunās bieži tiek minēti vārdi «nav nākotnes», «aizbraukt» un «tikai revolūcija». Neoficiāli tiek lēsts, ka pērn un šogad jau vairāk nekā 500 000 cilvēku pametuši Grieķiju labākas dzīves meklējumos citur Eiropā, Kanādā un Austrālijā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.