Latvijā ir 7% trūcīgu cilvēku. Daudzi pārtiek no citu maksātās nodokļu naudas un vairs nevēlas paši strādāt. Nav jau arī jēgas – ģimene ar bērniem pabalstos var salasīt vairāk, nekā saņemt minimālajā algā
Apaļās krāsns mutē omulīgi sprakšķ uguns. Jaunie plastmasas logi vēl atstutēti pret istabas sienu, grīdas noklātas dažādu krāsu lupatu deķiem, bet lielajā gultā vīd adīklis. Mamma Iluta – jauna, enerģiska sieviete ar blondu zirgasti – sākusi darināt pelēku zeķi. Tas viss, lai nelielajā istabiņā būtu silti. Siltums vecajā lauku mājā šoziem būs īpaši svarīgs – te dzīvo nepilnu gadu vecie dvīņi Laura un Viktors.
Lielceļa malā pietupušais, brūniem dēļiem apšūtais namiņš pieder vecmammai, kura pārcēlusies uz pilsētu. «Tikai elektrības skaitītājs ir mūsu,» saka tumšā kreklā un treniņbiksēs ģērbtais tētis Deniss. Tas ir vienīgais teikums, ko mūsu viesošanās laikā viņš saka pats no laba prāta – pārējo izvelku kā ar stangām.
Laura un Viktors ir piedzimuši ģimenē, kura pārtiek tikai no valsts pabalstiem, līdzcilvēku palīdzības un mazdārziņā izaudzētā. Viņu kopējie mēneša ienākumi ir 170 latu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.