Man ļoti patīk dāvanas. Zinu, ka laime un mīlestība nav saistītas ar lietām, bet…
Lai pirmais met akmeni tas, kurš pats bez grēka, es nodomāju, kad saņēmu piedāvājumu uzrakstīt sleju par tradicionālo Ziemassvētku iepirkšanās drudzi.
Godīgi sakot, man ļoti patīk lietas. Ieraugot kādu dizaina izstrādājumu, mēbeli, kurpes, kleitu, gleznu, kas uzrunā, man aizraujas elpa. No apbrīnas par formu un no alkatības. Tik ļoti gribas, lai šī lieta pieder man. Jo tā padarīs mani laimīgu. Katru dienu, kad paskatīšos uz to, jutīšos labāk. Tā es mānu sevi. Man arī ļoti patīk dāvanas. Vīrs mani ir pagalam izlutinājis, dāvinot dārgas kurpes un dizaineru apģērbus. Tā es saprotu, ka viņš mani mīl. Tā es mānu sevi. Es gan zinu, ka laime un mīlestība nav saistītas ar lietām, bet varu samaksāt visu mēneša ienākumu par krēslu un tad iet aizņemties, lai varētu nopirkt maizi.
Tomēr, lai cik arī ieinteresēta būtu lietās, man tās vairāk saistās ar «ieguldīšanu». Esmu no tās meiteņu paaudzes, kas uzauga Sekss un lielpilsēta sajūtās un «ieguldīja» modē. Tas gan zināmā mērā bija arī protests pret sabiedrībā pieņemtajām normām. Un, protams, ļoti daudz muļķības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.