Jānim Brazovskim ir izredzes kļūt par galveno banku uzraugu. Krājbankas gadījumā viņš šaubās tikai par lēmumu pirms 6 gadiem nodot to Antonova rokās
Nodoms par biznesa pusdienām ar Jāni Brazovski izgāžas – banku uzraugs nozīmē tikšanos deviņos vakarā. Loģiski, protams. Brazovskis pašlaik ir ne vien aiztaisītās Latvijas krājbankas pilnvarnieks, bet pēc Irēnas Krūmanes paziņojuma par atkāpšanos kļuvis arī par augstāko nedemisionējušo amatpersonu Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Arī temats saviesīgai sarunai ne sevišķi piemērots – mūs interesē, kāpēc Latvijā atkal nobrukusi liela banka, un Brazovskis visu banku krīžu laikā dažādos amatos ir strādājis tās uzraugošajās institūcijās. «Nervu sasprindzinājuma noņemšanai» viņš pasūta svaigu piparmētru tēju.
Sarunā Miera ielas Dad cafe gan Brazovskis demonstrē mieru, lietišķumu un lakoniskas atbildes. «Pamatā ir Antonova personība, viņa vēlme būt lielam,» tā Brazovskis skaidro notikumus, kas pēdējās nedēļās satricinājuši Latviju un Lietuvu, – abu Krievijas miljonāram Vladimiram Antonovam piederošo Baltijas banku aizvēršanu. «Cilvēks ar lielām ambīcijām, kuras nebija samērojamas ar viņa varēšanu. Kad ambīcijas vairs nevarēja realizēt, finanšu tirgos parādījās problēmas iegūt kapitālu, bet no uzraugiem sāka parādīties papildu prasības un finanšu darbības ierobežojumi, viņš kaut kādā brīdī izdomāja, ka var darīt tā, kā viņš izdarīja,» Brazovskis norāda uz pagājušajā nedēļā atklātajiem ķīlas līgumiem, kas faktiski nogremdēja banku. Aptuveni 100 miljoni latu korespondējošos kontos esošās Krājbankas naudas izrādījās slēpti ieķīlāti kā garants kādu citu personu aizdevumiem Antonovam.
Krājbanka bijusi FKTK pastiprinātas uzmanības lokā kopš 2008.gada finanšu krīzes, taču Brazovskis to nevēlas izcelt – tolaik rūpīgāk sāka uzraudzīt daudzas bankas. Tāpat kā daudzām komercbankām, par problemātisku tika uzskatīts kredītportfelis. Tapis aizliegums izsniegt kredītus nerezidentiem, taču FKTK amatpersona noliedz, ka Krāj-bankā būtu pārāk liels Antonova uzņēmumiem izsniegtu kredītu īpatsvars, kaut gan, «protams, ir daži projekti, par kuriem ir aizdomas, ka tie ir saistīti ar Antonovu un ka ir grūtāk atgūstami nekā normāli aktīvi». (Lielākie Latvijas projekti, kurus Antonova bankas finansējušas, ir airBaltic, radiostacija Radio 101, krievu valodā iznākušais laikraksts Telegraf un, iespējams, arī Krājbankā ieķīlātā Rīgas Vagonbūves rūpnīca.) FKTK bijušas šaubas arī par bankas aktīvu patieso vērtību. Žurnāla Ir iepriekšējā numurā aprakstīta epizode ar jahtu, kas ieķīlāta kā kredīta nodrošinājums, bet vēlāk banka to pārņem savā īpašumā dubultā vērtībā, tā uzpūšot aktīvus par vairāk nekā 10 miljoniem. «Šie pārvērtējumi ir viens no mūsu strīdus āboliem ar Antonovu pēdējā gada laikā,» apgalvo Brazovskis. «Kāda ir aktīvu reālā vērtība? Vai bankai ir peļņa vai nav? Kāda ir nepieciešamā kapitāla korekcija? Ar visām šīm lietām nepārtraukti strādājām, lūdzām palielināt kapitālu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.