«Praktiski, poētiski un lokālais patriotisms» – šādu salikumu 18.novembra svētku galdam iesaka pavārmākslas klasiķe Ņina Masiļūne
Esmu jau mājās paēdusi. Uz restorānu ir jāiet nevis ēst, bet mieloties, – tā, stāvot pie latviešu virtuves talantu – Mārtiņa Sirmā un Ērika Dreibanta – jaunā iestādījuma Trīs pavāru restorāns Jēkaba kazarmās, man teic cita ēdienu leģenda, padomju laiku populāro pavārgrāmatu autore kulināre Ņina Masiļūne. Esam atnākušas pašas pirmās, mazliet pirms restorāna atvēršanas pulksten 12, un drēgnajā vējā, laiku īsinot, pārspriežam meteoroloģijas un veselības tēmas.
«Dabīgais penicilīns!» iesaucas Masiļūnes kundze. «Ja es celtu pieminekli kādam dārzenim, tā būtu biete.» Kilogramu pie lauciniekiem pirktu biešu viņa nomizojot un sagriežot plānās šķēlēs, uzvārot divus litrus ūdens, atdzesējot un trīslitru burkā pārlejot sagrieztajām bietēm. Pārsietu ar marlīti, tur virtuvē 3-4 dienas, ļaujot ieskābt. Putām, kas paceļas virs bietēm, esot antibakteriālas īpašības, mūsu senči biešu uzlējumu ar visām putām lietojuši pret saaukstēšanos. Viņa pati «penicilīnu» nokāš, skābeno dzērienu lej pudelēs un glabā ledusskapī, lieto pēc vajadzības.
Tiekot siltumā, mums abām parādījusies apetīte, tomēr viešņa ir ļoti jāpierunā, lai viņa ne tikai iedzertu jāņogu sulu, bet arī pagaršotu kaut ko no jau gatavā ātrā dienas piedāvājuma – spageti ar Boloņas mērci. «Nu, nav latvieši izēdāji!» viņa saka, eleganti virpinādama ap dakšiņu garo makaronu. «Mūsu senči brauca godos, ciemojās, nebrauca ēst! Uz galda bija daudz ēdienu, bet daudz taču bija arī cilvēku.» Pat tautasdziesmās teikts: «Nebēdājies, Jāņa māte, nenākam(i) ēst(i), dzert(i)! Jāņa bērni paēduši, padziedāt atnākuši.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.