Paļāvība uz savu varēšanu un optimisms par valsts nākotni arī ir patriotisms
Vai ir iespējams aptaujās noskaidrot valsts iedzīvotāju patriotismu? DNB Latvijas Barometra veidotāji savā pēdējā ikmēneša aptaujā pamēģināja. Rezultāts ir labs, jo apstiprina – nē, nevar – un mudina katram pašam gan meklēt savu patriotisma definīciju, gan pārdomāt savas attiecības ar savu valsti.
Sabiedriskās domas aptaujās vislabāk var gūt apstiprinājumu zināmām vienkāršām lietām, piemēram, ka Latvijā visvairāk svinētie svētki ir Ziemassvētki un Jaunais gads (tos svin vairāk nekā 90 procenti aptaujāto), un šie abi Latvijas iedzīvotājiem ir arī vismīļākie (tiesa, mazāk nekā pusei respondentu). No aptaujas uzzinām arī, ka Latvijas valsts dzimšanas dienu svinot 46 procenti iedzīvotāju. Taču interesantākais šajā aptaujā ir tās veidotāju mēģinājums par godu valsts dibināšanas svētkiem uzzināt, kā izpaužas patriotisms.
Reti kurš jēdziens ir tik ļoti dažādi izprasts atkarībā no laikmeta, vietas un apstākļiem – politiskiem, ideoloģiskiem, reliģiskiem. Vārdnīcās sniegtās īsās un mānīgi skaidrās patriotisma definīcijas ir amplitūdā starp romantiski netveramo «dzimtenes mīlestību» un pavalstnieciski smagnējo «uzticību valstij». Pētījuma autori necenšas dot savu patriotisma definīciju, toties piedāvā aptaujātajiem novērtēt dažas, viņuprāt, patriotisma izpausmes. Tādas, piemēram, kā «nebraukt prom no Latvijas īslaicīgu grūtību dēļ», «apzinīgi strādāt un maksāt nodokļus», «aizstāvēt savu valsti no ienaidniekiem», «pārzināt savas valsts vēsturi», «radīt un audzināt bērnus». Un, kā jau pie svētkiem, protams, arī «svinēt oficiālos valsts svētkus».
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.