No 15.novembra Dailes teātris izrāda Raimonda Staprāna lugu Gūsteknis pilī – stāstu par Kārļa Ulmaņa pēdējām dienām prezidenta amatā
Visa centrālā Eiropa pēc saules rieta grimst tumsā, turpretī Rīgā nakts uguņi mirdz kā agrāk. Cik neitralitāte var būt skaista! Spilgti izgaismotajā un bagātīgi puķēm rotātajā Universitātes aulā pulcējas latvju inteliģences zieds, lai noklausītos prezidenta Saimniecības un kultūras padomes sēdei veltīto runu, raksta Raimonds Staprāns. Dokumentāldrāma, kā viņš dēvē savu lugu Gūsteknis pilī, sākas 1939.gada oktobrī – laikā, kad Poliju jau ir okupējusi hitleriskā Vācija, bet Latvijai Staļins uzspiež līgumu par padomju militārajām bāzēm tās teritorij
Staprāna teksts veido spilgtas vizuālas asociācijas. Amerikā – atzīts gleznotājs, Latvijā viņš vairāk pazīstams kā dramaturgs, jau otrajā savā darbā – Kārļa Ulmaņa personības interprets. Tāpat kā Dailes teātrī 1989.gadā iestudētā luga Četras dienas jūnijā, tā arī Gūsteknis pilī ir vēstījums par pirmskara Latvijas Republikas prezidenta fenomenu, pēc autora teiktā, jaunā luga pat uzskatāma par iepriekšējās otro daļu.
Ulmanis – pučists?
«Nevarētu teikt, ka Ulmaņa tēma būtu mani aizkustinājusi – drīzāk intriģējusi. Jo galu galā laika posmā starp 1934.gadu un Latvijas okupāciju viņš bija vienīgā persona, kura noteica Latvijas likteņus,» man e-pastā no Kalifornijas raksta 85 gadus vecais Raimonds Staprāns, pirmās Latvijas Republikas neatkarības aculiecinieks. Četras dienas jūnijā – stāsts par 1940.gada vasaru, kad «Staļina ieceltā viltus Saeima nolēma lūgt Latviju uzņemt Padomju Savienībā» – tapa pagājušā gadsimta 80.gados, bet materiāls Gūsteknim pilī pie Staprāna atnācis 90.gadu sākumā. «Rakājoties pa savu vecāku atstātiem, sadzeltējušiem trimdas žurnāliem, nejauši uzgāju pils komandanta Oskara Neimaņa atmiņas par viņa pēdējām dienām pilī un kontaktiem ar Ulmani līdz pat prezidenta aizbraukšanai uz Krieviju,» atceras Staprāns. «Tūlīt nojautu, ka tur varētu iznākt luga. Sāku rakstīt, izvēloties Neimaņa atmiņas par lugas struktūru. (..) Situācijas un dialogi atbilst vēsturiskiem faktiem. Šinī ziņā luga ir tuvāk īstai dokumentāldrāmai nekā Četras dienas. Neimaņa sarunas ar Ulmani atkārtotas gandrīz vārdu pa vārdam.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.