Efektīvāka nodokļu iekasēšana dos 15 miljonus latu, un vēl gandrīz tikpat valdība cer nākamgad iegūt, vēršoties pret kontrabandu un citiem pelēkās ekonomikas noziegumiem
Apkarojot ēnu ekonomiku, valdība nākamā gada budžetā cer iekasēt 26,7 miljonus latu, darbu vēršot četros virzienos – cīņa pret nodokļu krāpšanām, aplokšņu algām, kontrabandu un citiem noziegumiem, kuru rezultātā valsts budžetam garām aizrotē miljoni. Salīdzinot ar ēnu ekonomikas apmēriem, panākumu prognozes gan šķiet visai pieticīgas, jo, pēc dažādām aplēsēm, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā mērāms miljardos un veido 20-30% no iekšzemes kopprodukta.
Pievilks grožus pelēkajiem
Konkrētāk pētot, kā veidojas minētie 26,7 miljoni, jāsecina, ka lauvastiesu jeb 15 miljonus Finanšu ministrija cer iekasēt, īstenojot «nodokļu atbalsta pasākumus» – apkarojot nelegālo nodarbinātību un PVN izkrāpšanas shēmas. To, ka PVN «karuseļus» var mērķtiecīgi izskaust teju vai katrā no uzņēmējdarbības sfērām, rāda divas pozīcijas nākamā gada budžeta ienākumu prognozēs. Paplašinot šogad ieviestās reversās PVN maksāšanas kārtību darījumos ar metāllūžņiem, nākamgad papildus iekasēs 5,9 miljonus latu, bet, sakārtojot iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksu pēc šādiem darījumiem, budžetā ieripos vēl 3,7 miljoni latu.
No kontrabandas apkarošanas pasākumiem īpaši izcelta vienīgi vēršanās pret regulārajiem robežas šķērsotājiem – turpmāk, nemaksājot nodokļus, Latvijā akcīzes preces varēs ievest tikai reizi septiņās dienās, nevis katru dienu kā tagad. Tas budžetā dos papildu 1,5 miljonus latu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.