Spīdolas balvas ieguvējs Mihails Hazans aprēķinājis – ik mēnesi Latviju pamet pa Ilūkstei
Kūpošas kafijas tases vietā uz galda ir dators, kura ekrānā zib Latvijai neglaimojošu aprēķinu līknes, kas to veidotājam ir sagādājušas ne vien galvassāpes, bet arī laurus – Latvijas Universitātes ekonometrijas profesoru Mihailu Hazanu (61) Ekonomistu apvienība 2010 šogad izraudzījusies par Spīdolas balvas ekonomikā laureātu.
Pašlaik Latvijā būs grūti atrast cilvēku, kas par pēdējos desmit gados notikušo emigrāciju zina vairāk nekā Hazans. Viņa pētījumi zīmē patiešām skarbu ainu – ik mēnesi no Latvijas aizbrauc aptuveni trīs tūkstoši cilvēku. Tik dzīvo, piemēram, Ilūkstē. Tendenču simulācija liek pētniekam prognozēt, ka vismaz vēl tuvāko divu gadu laikā saglabāsies šāds emigrācijas apjoms. Turklāt, ja visus 2856 ilūkstiešus sasēdinātu lidmašīnās, atlikušās 144 vietas «aizņemtu» labi izglītoti rīdzinieki. «Ekonomiskās un vērtību krīzes rezultāts,» saka Hazans, uzsverot – statistika ir nepielūdzama, no 2009.gada pārdzīvojam jaunu emigrācijas vilni, kas prom no Latvijas ik gadu aizskalo vidēji 40 tūkstošus.
Tā sauktajos treknajos gados tikai piektā daļa aizbraucēju bija ar augstāko izglītību, bet tagad labi izglītoto profesionāļu īpatsvars emigrantu vidū sasniedz jau trešdaļu. «Tas ir zaudēto cerību efekts,» skaidro profesors. «Cilvēki, kuriem bija skaidrs priekšstats par to, kā attīstīsies viņu karjera, kā veidos savu nākotni, pēkšņi atskārta, ka apkārt notiek pavisam kas cits – sociālās apdrošināšanas sistēma nav uzticama, darbu zaudē tie, kuriem ir it kā visstabilākais stāvoklis, proti, skolotāji.» Varētu turpināt «zaudēto cerību» uzskaitījumu, taču profesors parāda sabiedriskās domas aptauju datus, kas būs atrodami viņa nākamajā pētījumā, kurā salīdzināta migrācijas intensitāte Baltijā, – krīzes karstumā igauņi savas izglītības sistēmas uzticamību novērtējuši ar 5,9 punktiem no 10, bet latvieši – ar 4,6. Vērtējot veselības aprūpes sistēmu, aina atkārtojas – igauņi savējai dod atzīmi 5,1, bet latvieši – 3,1. Vērtējums valdībai, parlamentam un ekonomikai – knapi pāri vieniniekam. Tieši savas valsts negatīvais vērtējums, pēc Hazana domām, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijā emigrācijas līmenis 2009.gadā pieauga divas reizes, un tieši vilšanās sajūta būs lielākais šķērslis, lai aizbraukušie nolemtu atgriezties.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.