Ēna nesmird • IR.lv

Ēna nesmird

3
Inta Lase

Jumti viņu celtajām mājām var būt sarkani, melni vai zaļi, toties celtnieku grāmatvedība gan ir pelēka. Tieši būvniecībā rodas katrs ceturtais lats no Latvijas ēnu ekonomikas kopējā apjoma, kas sasniedz 3,5 miljardus – valsts gada budžetam līdzvērtīgu summu. Ir pēta, kāpēc risinājums, kas apturējis nodokļu krāpšanu citās nozarēs, jau gadu tiek muļļāts Saeimā un joprojām nav ieviests būvniecībā. Un kāpēc nodokļu shēmotāji nezaudē naktsmieru arī tad, ja pie viņu durvīm beidzot pieklauvē policija

Ar trenētu aci Pēteris pārskata naudaszīmes. Viss sakrīt, grāmatvedes dotajā aploksnē ir 356 lati. Viņš zina, ka vēl 144 šodien «iebirs» viņa bankas kontā – kopā apaļš piecsimtnieks, kā runāts. To, cik naudas būvfirma «ietaupa» uz viņa nodokļu rēķina un kādās shēmās uzrodas lati, ko ik mēnesi grāmatvede ieliek aploksnē, Pēteris gan nezina. Mēs varam to izstāstīt. 

Tikai par Pēteri vien ik mēnesi nodokļos netiek samaksāti 305 lati. Gadā nepilni četri tūkstoši, un firmai ar piecpadsmit pēteriem tas nozīmē gandrīz 55 tūkstošus latu. Šis ietaupījums un vajadzība pēc «aplokšņu latiem» kā neredzama roka iedarbina firmu «karuseli», kurā par fiktīviem pakalpojumiem samaksātās un valstij nokrāptās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summas atgriežas uzņēmumā kā skaidrā nauda. Pelēka nauda baltās aploksnēs. 

Rēķinu karuselis
«Ja nedomājot nomaksāsim visu pilno nodokļu komplektu, varam mierīgi gatavoties maksātnespējai,» neliela uzņēmuma ikdienu raksturo grāmatvedis Arvis. Īsto vārdu viņš lūdz žurnālā neminēt. Grāmatvedis apkalpo aptuveni desmit dažādus uzņēmumus un sevi par krāpnieku neuzskata. Piemēram, nepamatotu PVN atmaksas pieprasījumu nekad neesot iesniedzis. «Es tikai palīdzu optimizēt, sakārtoju pavadzīmes, rēķinus, attaisnotos izdevumus, korekti noformēju bārterus,» savu darbu raksturo jaunais vīrietis, piebilstot, ka summas, kuras figurē viņa «grāmatvedībā», esot nelielas – ne vairāk par desmit tūkstošiem latu. Viņš nenoliedz, ka «optimizēšana» reāli nozīmē nesamaksātus nodokļus, taču daudziem uzņēmumiem tā esot vienīgā iespēja noturēties virs ūdens. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu