Lībijas tests • IR.lv

Lībijas tests

7
Aivars Ozoliņš

Operācija Lībijā apstiprina NATO nozīmi un atgādina par dalībvalstu pienākumiem

Pirmdien NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens ieradās Lībijā un oficiāli paziņoja par alianses militārās operācijas pabeigšanu. Viņa teiktais, ka «noslēgusies sekmīga NATO vēstures nodaļa», varētu būt pārlieku pieticīgs septiņos mēnešos paveiktā vērtējums. NATO iesaistīšanās bija izšķirīgi svarīga Lībijas diktatora Kadāfi režīma gāšanā, bet operācijas sekmīga pabeigšana ir izšķirīgi svarīga NATO kā Rietumu galvenās militārās drošības organizācijas nākotnei.

Notikušam faktam ir it kā neizbēgamības svars, taču šajā reizē arī veiksmes pieskaņa – ka labs, kas labi beidzies. Kadāfi režīms ir gāzts, un NATO ir apliecinājusi savu rīcībspēju. Taču pirms septiņiem mēnešiem šāds iznākums ne tuvu nebija droši paredzams. Kadāfi spēku pretuzbrukumus nemierniekiem, nerēķinoties ar civiliedzīvotāju dzīvībām, Rasmusens tolaik nodēvēja par «virzīšanos uz noziegumu pret cilvēci». NATO  atkal izrādījās esam vienīgais spēks, kas var to nepieļaut.

Taču argumenti pret NATO iesaistīšanos vēl vienā konfliktā ar neskaidru iznākumu bija nopietni, ja arī morāli grūtāk pamatojami. Nudien, grūti nosaukt par morāliem iebildumus, ka labāk neiesaistīties, jo neveiksmes gadījumā sekas ilgtermiņā var būt vēl sliktākas nekā tad, ja neko nedarītu. Šaubām bija pamatā divi iemesli – iepriekšējo militāro operāciju pieredze un NATO dalībvalstu nepietiekamie resursi.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu