Nesen intervijā vācu žurnālam Spiegel uz jautājumu, kas padara Igauniju īpašu, ekspremjers un ekonomikas ministrs Juhans Parts izmeta, ka nekas. Viņa valsts esot tik ārkārtīgi normāla, ka tās apspriešanai nav vajadzīgs vairāk laika, kā izdzerot tasīti kafijas
Nē, par Latviju gan mēs to neteiktu ne sitami. Normāli? Ak, kungs, varētu runāt un runāt! Vislabāk amerikāņu stila ēstuvē, jo viesmīle gādīgi papildinātu iztukšoto krūzi. Vai arī jāķeras pie klasiskiem «longdrinkiem», kuros bēdas slīcināt ir vienkāršāk, nekā meklēt kādu bruģakmeni, pār kuru iet pāri ar dziesmu. Tas būtu īsti latviski un rudenīgi, taču – tavu brīnumu! – pēdējā laikā visriņķī ir daudz veiksminieku.
Piemēram, premjers Valdis Dombrovskis šonedēļ Saeimas uzticības balsojumā pamanījās saņemt lielāku atbalstu, nekā ļāva cerēt apzēģelētais koalīcijas līgums. Tā Dombrovskis kļuvis par dubultrekordistu – vēl neviens atjaunotās Latvijas laikā nav trīsreiz pēc kārtas stājies pie valdības stūres, un turklāt kļūdas pēc pa ceļam nevis pazaudējis, bet ieguvis kādu lieku balsi.
Cits piemērs, bez jokiem – mūslaiku ietekmīgākā latviešu izdevēja Santa Anča kopā ar kolēģiem svin jau divdesmito jubileju, kopš ielikts pirmais pamatakmens Latvijas varenākās nacionālās izdevniecības būvē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.