Eiro vanaga skats

Valdībām jāspēj samazināt budžeta deficītu un atgūt uzticību – cita ceļa vienkārši nav, uzskata bijušais Eiropas Centrālās bankas vadības pārstāvis Jirgens Štarks 

Jirgens Štarks ir ļoti vērtīgs cilvēks. Kad septembra sākumā viņš paziņoja, ka atkāpsies no amata Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdē un padomē, gan Eiropas, gan ASV akciju tirgi piedzīvoja strauju kritumu, samazinot biržās kotēto uzņēmumu vērtību par miljardiem dolāru. Oficiāli viņš nav gatavs izskaidrot savas atkāpšanās iemeslu, tomēr visiem ir skaidrs, ka tas notika kā protests pret ECB krīzes laikā piekopto politiku, kuras ietvaros centrālā banka sāka pirkt grūtībās nonākušo eirozonas valstu obligācijas, tādējādi novēršot to vērtības krišanos. Štarks tika uzskatīts par svarīgāko «vāciskās» ekonomiskās politikas pārstāvi ECB, jo viņš iestājās par ļoti stingru monetāro politiku un valstu parādzīmju pirkšanu uzskatīja par pirmo soli uz ECB naudas drukāšanas mašīnas bīstamu pakļaušanu politiķu īstermiņa vajadzībām. 

Pagājušajā nedēļā Štarks Rīgā uzstājās Latvijas Bankas ikgadējā konferencē ar runu, kurā, cita starpā, pateica, ka Latvijas lēmums nedevalvēt latu krīzes laikā bija pareizs. Žurnālam Ir bija iespēja garākā intervijā viņu iztaujāt par Latvijas izredzēm iestāties eirozonā un par Eiropas kopējās valūtas nākotni. 

Vai, jūsuprāt, Latvija 2014.gadā pievienosies eirozonai?
Lai iestātos eirozonā, ir jāizvērtē sasniegtā konverģences pakāpe. Tas balstās uz diviem ziņojumiem. Vienu sagatavo Eiropas Komisija, otru – Eiropas Centrālā banka. Ir jābūt arī vērtējumam par sasniegtās konverģences pakāpes ilgtspēju jeb noturību, kas ņem vērā arī mūsu līdzšinējo pieredzi ar monetāro savienību. Pagātnē konverģences kritēriju interpretācija bija ļoti vaļīga, ļoti vāja. Tas nenozīmē, ka tiks piemēroti jauni standarti, bet mums ir jāņem vērā rūpīgāka analīze par konverģences pakāpes izturību.