Bez pusdienām • IR.lv

Bez pusdienām

4
Dongu ģimene no Pekinas ar nedēļai iepirktiem pārtikas krājumiem. Tiek izteikti pieņēmumi, ka viens no pārtikas cenu celšanās iemesliem ir maksātspējas un apetītes palielināšanās tādās lielās valstīs kā Ķīna, Indija un Indonēzija. Vai tā tiešām ir?

Pēdējos gados finanšu tirgi atklājuši labas peļņas iespējas lauksaimniecības produktos. Sekas ir skarbas: spekulanti dzen uz augšu pārtikas cenas – šogad jau divreiz sasniegti cenu rekordi, tikmēr miljoniem cilvēku visā pasaulē grimst arvien dziļāk nabadzībā

Telpa, kurā tiek pirkta un pārdota pasaules pārtika, neizskatās diez cik garšīga. Uz Čikāgas biržas CBOT grīdas mētājas papīri un tukšas papīra glāzes. Nepievēršot uzmanību, kas zem kājām, apkārt staigā iesvīduši vīri koši dzeltenās, zilās vai sarkanās žaketēs. Māj ar rokām, sasaucas un vienojas par sojas pupiņu, cūkgaļas, kviešu un citu pārtikas produktu cenām. Šī ir pasaulē lielākā nākotnes darījumu* birža, kurā tiek izlemts par pārtikas cenām un, gribot vai negribot, arī miljonu cilvēku likteņiem. Šie lēmumi ietekmē gan individuālu investoru peļņu, gan badu pasaulē. 

Alans Nakmens CBOT tirdzniecības zālē jūtas kā mājās. «Šis ir kapitālisms tā tīrākajā formā,» jūsmo preču eksperts. «Šī ir vieta, kur tiek pelnīti miljoni.» 42 gadus vecā vīrieša seja staro kā mazam puikam. Iespējams, tāpēc ka viņš aizvien turpina spēlēties. 

Nakmens te sāka strādāt pirms 27 gadiem, vispirms kā izsūtāmais, bet diezgan ātri pats kļuva par brokeru. Sākumā kalpoja citiem darba devējiem, tad nodibināja savu firmu, bet pašlaik strādā par analītiķi konsultāciju firmā Agora Financials, kas specializējas izejvielu investīcijās. «Es tirgoju jebko, kam var ātri tikt klāt un ātri pārdot tālāk. Es esmu šeit, lai taisītu naudu.» 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu