Sāka pēc Ulmaņa rīkojuma

Savulaik Līvānos, sagaidot Kārli Ulmani, no kūdras cēla goda vārtus. Tagad kūdra tiek izmantota ne vien dārzkopībā, bet arī superjutīgu gaisa filtru ražošanā 

Trīstūkstoš hektāru plašais Skrebeļu purvs atrodas kilometrus desmit no Līvāniem, Rožupes pagastā. Pēc padomju laikos veiktiem aprēķiniem, jau 2013.gadā no šejienes vajadzētu izvest pēdējo kūdras kravu. Taču SIA Līvānu kūdras fabrika valdes priekšsēdētājs Pēteris Romanovskis zina, ka tā vis nenotiks. «Mums šeit būs ko rakt vēl gadus divdesmit vai pat trīsdesmit,» skaidro vadītājs, kurš uzņēmumā strādā jau kopš 1992.gada – uzreiz pēc Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas sācis kā mehāniķis. 

Padomju laikos Līvānu fabrika ieguva vairāk nekā miljonu kubikmetru kūdras gadā, bet pērn tikai ap 400 tūkstošiem kubikmetru jeb 50 000 tonnu mitras kūdras. Būdams viens no lielākajiem kūdras ražotājiem, Līvānu uzņēmums precīzi atspoguļo kopainu visā nozarē, jo Latvijā kūdras ieguves apjoms, salīdzinot ar aktīvajiem 60.gadiem, ir samazinājies reizes desmit. Daudzviet kūdras ieguve gandrīz pilnībā apstājās, jo, līdzko sabruka kolhozi, kas kūdru izmantoja lopu pakaišiem, radikāli mainījās pieprasījums. Arī Līvānos no 200 strādājošajiem palika 20. 

Tad arī kļuva skaidrs, ka vienīgā izeja ir eksports. Šo gudrību, ko daudziem uzņēmējiem iemācīja tikai nesenā krīze, līvānieši saprata jau 1994.gadā, kad uz ārzemēm nosūtīja pirmo kūdras kravu. Jo vairāk tāpēc, ka ap šo laiku Rietumeiropā kūdras purvu virsējie slāņi jeb tā sauktā gaišā kūdra faktiski jau bija norakta. Bet tieši šo kūdru izmanto dažādu substrātu ražošanai lauksaimniecībā, pārsvarā dārzeņu audzēšanai siltumnīcās. Pieprasījums pēc tās pasaules tirgos nepārtraukti aug. Tagad 95% no visas Līvānu uzņēmumā iegūtās kūdras aiziet eksportam. Ne tikai uz gandrīz visām Eiropas valstīm, bet arī uz Ķīnu, Kanādu, Kolumbiju.