Desmiti miljonu latu nav samaksāti par pērno apkuri, tāpēc gaidāma parādnieku saldēšana
Sākoties apkures sezonai, daudzus nodarbina jautājums, kā siltuma pieslēgšanu ietekmēs lielie parādi, kas nav samaksāti par apkuri iepriekšējos gados. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dati rāda, ka šovasar namu apsaimniekotāji uzkrātos parādus ir spējuši nodeldēt krietni vairāk, nekā to izdevās veikt pirms gada, taču absolūtos skaitļos parādi šoruden ir lielāki, nekā iesākot 2010.gada apkures sezonu. Cik lieli tie ir, precīzi nav zināms, jo pilnvērtīgus datus valstī neviens nevāc.
Gan LPS, gan Ekonomikas ministrijas veiktās aptaujas neaptver visas pašvaldības un nesniedz pilnīgu ainu – tās apliecina tikai tendenci. Visplašāko aptauju veikusi LPS, pēc kuras datiem apkures parādi maijā sasniedza 40,2 miljonus latu, un līdz septembrim tie samazināti līdz 25 miljoniem, kas tik un tā ir par piektdaļu vairāk nekā pērnajā septembrī. Šie skaitļi neaptver visas pašvaldības, bet 91 novadu un lielās pilsētas, izņemot Ventspili. Starp pilsētām vislielākais parādu pieaugums – uz pusi – gada laikā bijis Daugavpilī, savukārt Rīgā parādi palielinājušies par 3%, bet, piemēram, Valmierā samazinājušies par 14%.
Mājsaimniecībās tumša bilde
Minētie skaitļi tomēr neatklāj visu parādu aisberga mērogu, jo nosauktās summas ir tās, ko namu apsaimniekotāji nav samaksājuši siltumapgādes uzņemumiem, nevis reālie mājsaimniecību parādi namu apsaimniekotājiem. Vairāki nozares pārzinātāji uzskata, ka iedzīvotāju līmenī parādu nasta ir saglabājusies krietni lielāka, nekā ļauj domāt vasarā čakli samazinātie apsaimniekotāju parādi.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.