Jo vairāk attālinās ārkārtas vēlēšanu diena, jo lielāka neskaidrība rodas par to, ar kādu rezultātu šīs vēlēšanas īsti ir beigušās. Kādam «vēsturiskam pagriezienam» tika dots starts maija vakarā, kad tūkstošiem cilvēku apsveica prezidenta Valda Zatlera lēmumu rosināt 10.Saeimas atlaišanu?
Vakar noklausījos šo maija uzrunu vēlreiz. Jau tolaik šķita, ka šī ir labākā runa, ko Valdis Zatlers savā politiķa karjerā jebkad teicis. Visskaidrākā un būtiskākā man zināmā runa, ko jelkad teicis kāds Latvijas prezidents. Tiešs aicinājums visai tautai rīkoties, lai apturētu «demokrātijas privatizāciju», kā prezidents nosauca šauru grupu īstenoto varas sagrābšanu. Drosmīgi. Pilnīgs pretstats bēdīgi slavenajam Kārļa Ulmaņa vēlējumam visiem palikt savās vietās, kaut arī Latvijas neatkarība grūst acu priekšā.
Arī pēc vēlēšanām Valdis Zatlers daudz runā. Un tās ir ļoti būtiskas lietas – par to, cik saliedēta ir Latvijas sabiedrība un cik piederīgs tai jūtas katrs šeit dzīvojošais cilvēks neatkarīgi no savas tautības.
Un tomēr, šoreiz nepamet sajūta, ka aiz pateiktajiem vārdiem ir citi – noklusētie. Šķiet, ka prezidenta Zatlera maija runā izteiktais pārmetums, ka Latvijas politikā kā goda lieta iegājies vienu domāt, otru teikt un vēl trešo darīt, tagad trāpa arī politiķim Zatleram, līdz ar visiem pārējiem pēcvēlēšanu sarunās iesaistītajiem partneriem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.