Kāda Ņujorkas skola izsniedz otru liecību par skolēna rakstura izaugsmi
Starp senākajām Rietumu civilizācijas atziņām ir vienkārša doma: raksturs nosaka cilvēka likteni. To pirms 2500 gadiem pateica sengrieķu domātājs Heraklīts, un turpmākajos gadu simtos un tūkstošos viens no svarīgākajiem filozofijas, reliģijas, literatūras, vēstures un arī izglītības uzdevumiem bija izprast un attīstīt tās rakstura īpašības, kuras var palīdzēt cilvēkam nodzīvot labu, sekmīgu dzīvi.
Modernie laiki un masu sabiedrības izaugsme, kurā milzīgā ātrumā vairojies gan ikdienas dzīvē nepieciešamo prasmju daudzums, gan mūsu katra atkarība no neskaitāma daudzuma citu cilvēku rīcības, uzsvaru uz raksturu novirzījusi intelektuālās un bieži arī praktiskās dzīves otrajā plānā. Filozofijā, literatūrā un vēsturē indivīds nereti kļūst par lielu, bezpersonisku procesu izpausmi vai bezspēcīgu sekotāju, savukārt izglītības sistēmas uzdevums bieži vien tiek reducēts uz vairāk vai mazāk augsti kvalificētu amatnieku ražošanu.
Nenoliedzot, ka cilvēkam ir nepieciešams kāds sabiedriski lietderīgs amats un ka katra cilvēka dzīvē daudz ko nosaka spēki, kas ir ārpus viņa kontroles, nesen lasīts raksts The New York Times lika kārtējo reizi padomāt par cilvēka rakstura nozīmi gan viņa individuālajā, gan sabiedrības dzīvē.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.