Nekāda veiksmes stāsta nav, drīzāk jāizsaka līdzjūtība iedzīvotājiem — tā īsi skanētu Ekonomistu apvienības 2010 pārstāvja Mārtiņa Bondara domas par krīzes pārvarēšanu Latvijā.
Daudzējādā ziņā Mārtiņš Bondars (39) atbilst Latvijas politiķa šablonam. Pieredzējis lietu kārtotājs gan valsts pārvaldē — vadījis LC premjera Viļa Krištopana un prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas birojus, nosaukts par Tautas partijas finanšu ministra kandidātu 2009.gada valdības krīzes laikā —, gan arī privātajā sektorā, jo bijis Krievijas miljardiera Vladimira Antonova Krājbankas priekšgalā. Regulāri atrādīts Privātajā dzīvē, bez kā vietējās elites pārstāvji nevar justies pilnvērtīgi pilsoņi. Atgriezies no maģistra studijām Hārvarda universitātes Kenedija skolā, kas sevi internetā raksturo kā demokrātisku sabiedrības līderu sagatavošanas programmu, Bondars ļaužu valodās tūlīt parādījās gan kā viena no iespējamām sejām Zatlera Reformu partijas tapšanas sākumposmā, gan airBaltic nākamais prezidents pēc nežēlastībā kritušā Bertolta Flika, par kuru pastiprināti interesējas likumsargi.
Pēc atgriešanās Latvijā Bondars plašas intervijas nav sniedzis, un mūsu uzaicinājuma iemesls ir Ekonomistu apvienības 2010 veiktā partiju programmu izvērtēšana, kuru viņš koordinē. Nevalstiskā organizācija programmas aplūko no četriem aspektiem.
Viens ir sabiedrības ilgtspēja, kurā vērtē, piemēram, piedāvājumu nekonkurētspējīgās izglītības sistēmas uzlabošanai, kā arī plaisas mazināšanai starp varu un sabiedrību (eksperts Filips Rajevskis). Otrs ir makroekonomika (Olga Ertuganova), trešais — mikroekonomika ( Juris Cebulis), ceturtais — tiesiskums (Lauris Liepa). Vērtējumu apvienība publiskos 13.septembrī.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.