No skolotāja darba ir atkarīgs bērnu veiksmīgums skolā, tāpēc jārada un jārāda pozitīvu pārmaiņu stāsti, kas iedvesmo skolotājus
Arī šogad «1.septembris, izšķīlušies no olām, iet cāļi uz skolu ar gladiolām» (I. Ziedonis), bet man mācību gada sākums šoreiz ir īpašs, jo pirmo reizi sāku to kā skolas direktors.
Līdztekus steidzamajiem darbiem katram direktoram galvā pulsē nerimstošs jautājums – kā šogad kļūt labākiem? Katram ir sava teorija par izmaiņām. Manējā apgalvo, ka mehāniskām izmaiņām nepieciešams direktora redzējums un drosme par to iestāties. Savukārt izmaiņām, kas saistītas ar ilgtspējīgu skolotāju rīcības maiņu, jāsakņojas pašu skolotāju pārliecībā, ka jaunais ir labāks mūsu bērniem un skolotājs spēs to īstenot. Tātad jātic pārmaiņām un spējai tās veikt.
Zaķumuižā šo gadu esam sākuši ar divām mehāniskām izmaiņām un vienu skolotāju rīcības maiņu. Pirmkārt, ieviešam sistēmu «skolotājs seko bērnam» – iepretim iepriekšējai praksei pirmsskolas skolotājs par bērnu būs atbildīgs divus, ne vairs vienu gadu. Otrkārt, pārstrukturējam attīstības plānošanu. Izvirzīsim mērķus katram darbības virzienam (piemēram, atbalsts skolotājiem, personālvadība, mācīšanās vadība) un rīkosimies, lai tos sasniegtu, tādējādi uzlabojot izglītības kvalitāti.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.