Zivkopis Armands Roze, ar ģimeni pārceļoties uz Latvijas perifēriju, ieguvis jaunas spējas vākt laimes hormonus un mīlēt dzimteni
Gandrīz sejā pazīstu – Armands Roze nosaka, ielūkojoties milzīgā akvārijā ar alatām. Aptuveni desmit gadus katra no tām ražo ikrus viņa un dzīvesbiedres Ilzes Circenes reto zivju audzētavā Pededzes pagasta Silenieku dzirnavās. Divi pilsētnieki, maģistri bioloģijas un lauksaimniecības zinātnēs – viņi Eiropas Savienības pēdējā bastionā pie Krievijas robežas no jauna iekopuši pamestu viensētu un kopš 2000.gada pavairojuši jau daudzas varavīksnes foreļu, strauta foreļu, alatu, sīgu, paliju paaudzes.Viņu pašu trīs bērni ir uzauguši dziļos laukos: līdz Pededzei ir 12 kilometru, līdz novada centram Alūksnei – 25.
Šis ir Latvijas aukstākais nostūris, kur ziemā termometra stabiņš var aizsniegt -35 grādu atzīmi, tomēr vasarā ģimenes siltumnīcās nobriest pat vīnogas un melones. Rīgas viesi tik aktīvi brauc klausīties Armanda zivju stāstos, makšķerēt zivis akmeņainajā Pededzes upītē, kas tieši pie Sileniekiem satiekas ar Virguļicu, ka brīžiem nākoties izsludināt vientulības moratoriju.
Nedēļas beigās aizej uz pirti, apgulies – un aizpeldi! Atslābinājums un bauda ir milzīga, nekāds alkohols nestāv klāt
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.