Lai ko par dalību ES teiktu Baltijas eiroskeptiķi, tas tomēr ir labāk nekā tā nenoteiktība, kādā atrodas Moldova, kas joprojām tiek plosīta starp Austrumiem un Rietumiem, jo nozīmīga sabiedrības daļa nevēlas kļūt brīva
Moldova 27.augustā atzīmē neatkarības atgūšanas 20.gadadienu. Ikreiz, kad atkal no jauna ceram, ka beidzot esam atbrīvojušies no padomju ietekmes, saprotam, ka patiesībā esam katapultēti atpakaļ pagātnē, un ar mazohistisku, reliģiozu sparu atgriežamies pie komunistiskā perioda ieradumiem.
Runājot par Moldovas Republikas neatkarību un (ne)sasniegto suverēnas valsts pastāvēšanas laikā, Kišiņevā gandrīz vienmēr norāda uz Baltijas valstu piemēru. Līdzīgu vēsturisko notikumu dēļ mēdzam domāt, ka 1991.gada augustā mums bija tas pats sākuma punkts kā trim «brālīgajām republikām», kuras, tāpat kā Moldovas teritorija, 1940.gadā kriminālā Molotova-Ribentropa pakta rezultātā kļuva par PSRS sastāvdaļu.
Taču neatkarības gājuma rezultāts ir ļoti atšķirīgs. Latvija, Lietuva un Igaunija šodien ir Eiropas Savienības sastāvā, un, lai ko arī teiktu paši Baltijas eiroskeptiķi, šāds iznākums ir labāks nekā tā nenoteiktība, kādā joprojām atrodas Moldovas Republika. Vēl 2011.gadā mana valsts tiek plosīta starp Austrumiem un Rietumiem, jo nozīmīga sabiedrības daļa nevēlas kļūt brīva.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.