Eksperti: kopš 1996.gada Armēnijā nav notikušas starptautiskajiem standartiem atbilstošas vēlēšanas
Pēc referenduma 1991.gadā Armēnijas PSR pasludināja par neatkarīgu valsti, bet mēnesi vēlāk par Armēnijas Republikas prezidentu ievēlēja Levonu Terpetrosjanu. Taču jau pēc dažiem gadiem kļuva skaidrs, ka pie varas esošie nespēj turēties pretī varas kārdinājumiem. Tāpēc tagad nākas secināt, ka neatkarība Armēnijā nav izmantota valsts attīstībai un demokrātijas iedibināšanai.
Ir analītiķi, kas Armēniju dēvē par konkurētspējīga autoritārisma zemi, kurā, lai arī nepastāv diktatorisks, totalitārs režīms, nav arī demokrātijas šā vārda patiesajā nozīmē. «Runājot par dažādām tiesībām, jāteic, ka vārda brīvība pastāv, taču ierobežotā apmērā. Mums ir tiesības rīkot miermīlīgas sapulces, tomēr saspringtās politiskās situācijās šīs brīvības tiek ierobežotas. Iznāk, ka nav skaidru spēles noteikumu, varas iestādes jebkurā brīdī var liegt mums dotās tiesības,» uzskata Armēnijas Helsinku komitejas priekšsēdētājs Avetiks Išhanjans.
Tumšā un aukstā realitāte
Pēc 1988.gada zemestrīces un karastāvokļa Armēnijas ekonomiskais stāvoklis ik mēnesi pasliktinājās. Zemestrīce, kas notika Spitakā, aptvēra 40% valsts teritorijas un prasīja 25 tūkstošus dzīvību. Armēnijas valdība līdz pat šim laikam nodarbojas ar zemestrīces seku likvidāciju un joprojām nav spējusi pilnībā atjaunot valsts ekonomiku. No zemestrīces cieta aptuveni miljons cilvēku, un daudzi no viņiem joprojām dzīvo treilermājiņās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.