Jaunā Rīgas teātra režisore Māra Ķimele teātra sezonu sāks jau septembrī ar indiešu pasaku iestudējumu, pēcāk taps Dostojevskis. Intervijā viņa runā par cilvēka dzīves, brīvības un savas valsts vērtību
Pavasarī, sarunājoties ar aktieriem par nākamo sezonu, Māra Ķimele nonākusi pie secinājuma, ka atkal grib iestudēt klasiku – nākamajā pavasarī uz Jaunā Rīgas teātra skatuves redzēsim viņas versiju Dostojevska romānam Noziegums un sods un jau pēc dažām nedēļām, 9.septembrī, – Nirajamas pasakas. Indiešu pasakas teātrī nekad nav iestudētas. Ķimelei gribējies uztvert līdzīgo ar latviešiem un atšķirīgo. «Atrast kopējo un priecāties par atšķirīgo, nevis gribēt visām margrietiņām četrkantīgas lapiņas,» viņa saka.
Gaidot jaunās Saeimas vēlēšanas, Ķimele atklāj, vai dosies balsot. Un atgādina, ka latviešiem ir vērtības, kuras viņi 20 gadu laikā jau paspējuši piemirst.
Kāpēc dzīvot ir vērtīgi?
To neviens īsti nezina. Tāpēc, ka nezina, kas ir nāve. Dzīve ir mūsu vienīgā eksistence, par nāvi neko nezinām. Varam tikai pieļaut, ka būs tā vai vēl kaut kā. Tādēļ dzīvot ir skaisti. Cita nekā jau mums nav.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.